E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 35105
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Mājoklis
2
2

Vai drīkst iekļaut rēķinā summu par ūdens patēriņa starpību, kas aprēķināta, pamatojoties uz Satversmei neatbilstošo MK noteikumu apakšpunktu

J
jautā:
14. janvārī, 2025
Kristīne

Labdien! Ņemot vērā, ka Satversmes tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 1. apakšpunktu redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim, vai pakalpojuma sniedzējs (ūdens piegādātājs) drīkst turpināt pieprasīt iekļaut rēķinā aprēķināto summu par ūdens patēriņa starpību, kas aprēķināta, pamatojoties uz Satversmei neatbilstošo MK noteikumu apakšpunktu (pirmreizējais rēķins no 2017. gada)? Ūdens piegādātājs par neapmaksāto rēķinu ir iesniedzis informāciju Kredītinformācijas birojam. Tādējādi šobrīd Kredītinformācijas birojs glabā informāciju par neapmaksātu rēķinu (it kā parādu), kas pamatots ar minēto Satversmei neatbilstošo MK noteikumu apakšpunktu. Vai un kur var apstrīdēt/iesniegt sūdzību par ūdens piegādātāja rīcību? 

A
atbild:
27. janvārī, 2025
Inese Helmane
LV portāls
Ekonomikas ministrija
Mājokļu politikas departaments

Satversmes tiesa ar 2014. gada 12. decembra spriedumu lietā Nr. 2023-46-03 atzina Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) par neatbilstošu Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem un spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz atbildētāju civillietā Nr. C71257421 un citām personām civillietās, kurās tiesvedība vēl nav noslēgusies. 

Satversmes tiesa sprieduma secinājumu daļā, lemjot par to, no kura brīža minētā apstrīdētā tiesību norma atzīstama par neatbilstošu Satversmei, secināja, ka, pirmkārt, tai nav jālemj par apstrīdētās normas spēka zaudēšanas brīdi, jo apstrīdētā norma apstrīdētajā redakcijā vairs nav spēkā.  

Otrkārt, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās izdošanas brīža varētu aizskart citu personu paļāvību uz tiesiskā regulējuma noteiktību un ietekmēt to uzticēšanos valstij un tiesībām. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka nav iespējama apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās izdošanas brīža. Tomēr, lai aizsargātu arī citu salīdzināmā situācijā esošu personu tiesības, Satversmes tiesa uzskatīja par nepieciešamu noteikt, ka apstrīdētā norma attiecībā uz šīm personām civillietās, kurās tiesvedība jau uzsākta, bet vēl nav noslēgusies, zaudē spēku no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. 

Lai jūsu gadījumā precīzāk saprastu, kā rīkoties, ieteiktu ar visiem dokumentiem vērsties pie zvērināta advokāta vai kvalificēta jurista.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas