Satversmes tiesa ar 2014. gada 12. decembra spriedumu lietā Nr. 2023-46-03 atzina Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) par neatbilstošu Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem un spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz atbildētāju civillietā Nr. C71257421 un citām personām civillietās, kurās tiesvedība vēl nav noslēgusies. 

Satversmes tiesa sprieduma secinājumu daļā, lemjot par to, no kura brīža minētā apstrīdētā tiesību norma atzīstama par neatbilstošu Satversmei, secināja, ka, pirmkārt, tai nav jālemj par apstrīdētās normas spēka zaudēšanas brīdi, jo apstrīdētā norma apstrīdētajā redakcijā vairs nav spēkā.  

Otrkārt, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās izdošanas brīža varētu aizskart citu personu paļāvību uz tiesiskā regulējuma noteiktību un ietekmēt to uzticēšanos valstij un tiesībām. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka nav iespējama apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās izdošanas brīža. Tomēr, lai aizsargātu arī citu salīdzināmā situācijā esošu personu tiesības, Satversmes tiesa uzskatīja par nepieciešamu noteikt, ka apstrīdētā norma attiecībā uz šīm personām civillietās, kurās tiesvedība jau uzsākta, bet vēl nav noslēgusies, zaudē spēku no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. 

Lai jūsu gadījumā precīzāk saprastu, kā rīkoties, ieteiktu ar visiem dokumentiem vērsties pie zvērināta advokāta vai kvalificēta jurista.