Katras mājas pārvaldīšanas jeb apsaimniekošanas maksa atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir noteikta ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu un atrunāta viņu noslēgtajā mājas pārvaldīšanas līgumā. 

Dzīvojamo māju, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši, pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”. Šajos noteikumos ietvertā tiesiskā regulējuma būtiskākā atšķirība no Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantā ietvertās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas procedūras ir tā, ka valdījumā nepārņemtā dzīvojamajā mājā pārvaldīšanas izdevumi var tikt noteikti bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma. MK noteikumu 10. punkts noteic, ka aprēķinātos pārvaldīšanas maksājumus nākamajam gadam pārvaldnieks paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7. pants nosaka, par ko maksājami dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi. Tie ir maksājumi par: 

• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, kas ietver šā likuma 6. panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos izdevumus un šā likuma 6. panta trešajā daļā minētajām pārvaldīšanas darbībām paredzētos izdevumus, ja uzdotās pārvaldīšanas darbības nodrošina pārvaldnieks kā pakalpojuma sniedzējs, kā arī atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā;

• tādiem obligātajiem izdevumiem un citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem izdevumiem, kurus pārvaldnieks saņem kā pilnvarotā persona, nekļūstot par pakalpojumu sniedzēju.

Mājas pārvaldīšanas jeb apsaimniekošanas maksa netiek noteikta, ņemot vērā dzīvoklī deklarēto cilvēku skaitu.  

Taču deklarēto cilvēku skaitu dzīvoklī var ņemt vērā, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem izrakstot rēķinu par saņemtajiem pakalpojumiem. Piemēram, atbilstoši MK noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17. punktam par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju var norēķināties, ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kura veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, tad aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, tad pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic. 

Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, ir noslēgts pārvaldīšanas līgums un mājas saimnieki paši lemj par saņemto pakalpojumu norēķinu kārtību, tad ir jāievēro MK noteikumi Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”. 

MK noteikumu Nr. 524 4. pantā noteikts, ka maksājamās daļas noteikšanai par sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī asenizāciju dzīvojamās mājas īpašnieki var izmantot vairākus aprēķinu kritērijus, un viens no tiem ir dzīvoklī deklarēto personu skaits.  

Arī par ūdeni (ūdens zudumiem) var nākties piemaksāt atkarībā no tā, cik personu ir deklarēts dzīvoklī. 

Vairāk par šo tēmu varat lasīt LV portāla publikācijā “Kā dzīvokļu īpašnieki maksā par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi”.