Īpašnieka rīcības tiesības šādā situācijā ietekmēs tas, ko paredz konkrētā nekustamā īpašuma ķīlas (hipotēkas) līgums. Proti, nereti līgumā un attiecīgi arī zemesgrāmatā tiek nostiprināts aizliegums ieķīlāto nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt vai citādā veidā atsavināt bez ķīlas ņēmēja piekrišanas. Šādā gadījumā īpašnieks nevar veikt minētās darbības, ja netiek saņemta ķīlas ņēmēja piekrišana. Tas neattiecas uz pēdējās gribas rīkojumu (testamentu), jo par nekustamā īpašuma īpašnieku mantinieks varēs kļūt tikai pēc mantojuma pieņemšanas. Tomēr jānorāda, ka atbilstoši Civillikuma 705. pantam ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.

Savukārt, ja šāds aizliegums nav paredzēts, tad jānorāda, ka saskaņā ar Civillikuma 1378. pantu parādnieka izdarīts nekustamā īpašuma atsavinājums trešajai personai negroza hipotēkas kreditora tiesības un katru šādu atsavinājumu var izdarīt, vienīgi atstājot spēkā ķīlas tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu. Tas nozīmē – jebkādā veidā atsavinot ieķīlāto īpašumu, ķīlas tiesība par labu ķīlas ņēmējam saglabāsies.