Darba likuma regulējums (DL 149. un 150. pants) paredz, ka ikgadējā darba devēja apmaksātā atvaļinājuma izmantošana notiek atbilstoši uzņēmumā noteiktajai kārtībai, proti, saskaņā ar iepriekš sagatavotu atvaļinājuma grafiku vai, pusēm vienojoties, kad darbinieks lūdz tam piešķirt atvaļinājumu vai tā daļu konkrētā laikā, savukārt darba devējs šo lūgumu izskata un akceptē, vai puses vienojas par citu atvaļinājuma izmantošanas laiku. Ar to saprotams, ka gala vārdu atvaļinājuma izmantošanā nosaka darba devējs, ievērojot uzņēmuma iespējas konkrētajā laikā atvaļinājumu izmantot un nepārkāpjot darbinieka tiesības uz pilnvērtīgu atpūtu.

Tāpat Darba likums paredz darbinieka tiesības atvaļinājumu dalīt vairākās daļās, lai viena daļa nebūtu īsāka par divām kalendāra nedēļām.

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz kopumā četru kalendāra nedēļu ilgu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Ja darbinieka atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, tad tiesiskais regulējums paredz atvaļinājumu pagarināt par svētku dienu skaitu.

Saskaņā ar Darba likuma 75. panta astoto daļu darba devēja pienākums ir atvaļinājuma laikā apmaksāt tikai tās dienas, kad darbiniekam normālā kārtībā būtu bijis jāstrādā. Tādējādi atvaļinājuma laikā esošās svētku dienas, kā arī sestdienas un svētdienas netiek apmaksātas.

Jums ir tiesības iesniegt darba devējam iesniegumu par atvaļinājuma izmantošanu jūsu izvēlētajā laikā un saņemt no darba devēja atbildi pēc būtības.