Civillikuma 1098. pants nosaka: “Ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās, pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi.”

Savukārt 1099. pants nosaka: “Ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos savā īpašumā, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četrarpus metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētam augstumam un paturēt sev.”

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts attālums, cik tālu no kaimiņu sētas, ēkām vai zemesgabala robežām drīkst stādīt kokus un krūmus.

Konkrētu tiesisku regulējumu par koku stādīšanas attālumu no kaimiņu robežām ir tiesīga noteikt attiecīgā pašvaldība likuma “Par pašvaldībām” kārtībā, tāpēc ieteiktu jums vērsties vietējā pašvaldībā.

Civillikuma 1158. pants nosaka: “Ja, nodibinot ceļa servitūtu, nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamam ceļam vismaz četrarpus metrus platam.”

Bet, ja ceļa servitūts ir nodibināts ar līgumu un tur ir noteikts konkrēts platums, tad tas ir jāievēro.

Ja braucamā ceļa platums tiek sašaurināts un abas puses nevar panākt vienošanos par 4,5 m platumu, tad jums ir tiesības vērsties tiesā.

Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, bet īpašums, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Ja servitūta izlietošanai nepieciešams uzturēt kalpojošo lietu, tas būs jādara servitūta izlietotājam.

Kas attiecas uz ceļa aizaugšanu ar kokiem, tad Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 5. punkts nosaka, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

• augļu kokus;
• kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
• kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus;
• kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;
• kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
• dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.