Vērsos Jūrmalas valstspilsētas administrācijā ar iesniegumu, lai informētu par, manuprāt, nelikumīgu šķēršļu joslas būvniecību (gāzbetona bloki, kas sakalti ar ķēdēm), kuru veic privātpersona uz pašvaldībai piederošas zemes Lielupes krastā. Saņēmu atbildi, ka “Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai piekrītošā zemesgabala Jūrmalā, ar kadastra numuru XXXXXX daļa pretī nekustamajam īpašumam XXXXX, Jūrmalā ir iznomāta peldbūves izvietošanai un teritorijas uzturēšanai”.
1. Vai pašvaldībai ir pienākums sniegt atbildi, kad un uz kādiem noteikumiem konkrētā pašvaldības (tātad tas ir mūsu kopīpašums) zeme ir iznomāta?
2. Vai nākotnē pieeja izbūvētajai peldbūvei būs nodrošināta ikvienam interesentam, vai tā nebūs tikai kā privātmājas teritorijas pagarinājums, kā tas šobrīd ir daudzviet pie Lielupes krastā izbūvētajām privātmājām?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka no uzdotā jautājuma nav skaidra tā būtība, proti, vai persona vaicā, – vai pašvaldībai ir pienākums sniegt atbildes uz personas iesniegumu, vai arī pašvaldībai ir pienākums publicēt informāciju par noslēgtajiem publisko ūdeņu nomas līgumiem.
Atbildot uz pirmo iespējamo jautājumu, VARAM informē, ka atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta trešajai daļai iestādei (šajā gadījumā – pašvaldībai) atbilde jāsniedz pēc būtības, tas ir, sniedzot atbildes uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem, uz tām jāatbild pēc būtības.
Atbildot uz otro iespējamo jautājumu, informējam, ka pašvaldībai ir tiesības iznomāt publiskos ūdeņus, tai skaitā peldbūvju izvietošanai. Publisko ūdeņu iznomāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumi Nr. 918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību”. Atbilstoši šiem noteikumiem pašvaldība ūdenstilpes iznomāšanai izstrādā ūdenstilpes nomas konkursa nolikumu un publicē pašvaldības tīmekļvietnē (noteikumu 35. punkts). Pēc tam, pirms ūdenstilpes nomas līguma slēgšanas, pašvaldības tīmekļvietnē jāpublicē informācija par nomas līguma projektu, plānotās saimnieciskās darbības apraksts un nomas objekta grafiskā skice un līguma sastāvā esošie ūdensobjekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi (noteikumu 67.3. apakšpunkts). No minētā izriet, ka ūdenstilpes iznomāšanas procesam un arī rezultātiem ir jābūt atklātiem un publiskiem.
Ja ūdenstilpe ir iznomāta, tad nomnieka pienākums ir nodrošināt brīvu pieeju ūdenstilpei (noteikumu 22. punkts), savukārt iznomātāja (šajā gadījumā – pašvaldības) pienākums ir nodrošināt iznomātās ūdenstilpes publisku pieejamību (noteikumu 67.5. apakšpunkts). Prasība piekļuvei iekļaujama arī nomas līgumā (noteikumu 24. punkts).
Savukārt Jūrmalas pilsētas dome informē, ka nomas tiesību izsoli pašvaldība rīko atbilstīgi Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību”. Visa informācija par pašvaldības rīkotajām izsolēm (domes lēmums par izsoles rīkošanu, izsoles noteikumi, līgumu paraugi, kur ietverti nosacījumi nomniekam, objekta plāns, pretendentu pieteikšanās termiņš u. c. informācija) ir publiski pieejama Jūrmalas valstspilsētas tīmekļvietnē.
Informācija par aktuālajām izsolēm tiek publicēta arī Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā “Jūrmalas Avīze”.
Atbildot uz otro jautājumu, Jūrmalas dome informē, ka iznomātajā teritorijā nomnieka izbūvētā peldbūve nebūs publiski pieejama. Taču nomniekam atbilstoši Zvejniecības likuma 9. panta sestajā daļā un arī nomas līgumā noteiktajam ir jānodrošina tauvas joslas (krastmalas) lietošana kājāmgājējiem, kas ir ievērots.
Norobežojums ir izveidots, lai liegtu piekļuvi transportlīdzekļiem un netiktu nelikumīgi izbraukāta tauvas josla.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!