Biedrību darbību Latvijā reglamentē Biedrību un nodibinājumu likums. Minētais likums nosaka, ka biedrības biedrs var brīvprātīgi izstāties no biedrības, kā arī biedru no biedrības var izslēgt.

Likuma 31. pantā norādīts:

“(1) Biedru var izslēgt no biedrības, pamatojoties uz valdes vai citas institūcijas lēmumu statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Statūtos var noteikt, ka biedru var izslēgt no biedrības, pamatojoties uz biedru sapulces lēmumu.

(2) Neatkarīgi no statūtu noteikumiem, biedru var izslēgt no biedrības, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms rupjš statūtu pārkāpums vai būtiska kaitējuma nodarīšana biedrībai.

(3) Biedrības valdei ir pienākums piecu dienu laikā rakstveidā paziņot biedram lēmumu par viņa izslēgšanu no biedrības un šī lēmuma motivāciju (pamatojumu).

(4) Ja lēmumu par biedra izslēgšanu pieņem valde vai cita institūcija, biedram ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu biedru sapulcē.”

Katrai biedrībai ir pienākums vest savu biedru reģistru, kurā atspoguļotas visas darbības, kas veiktas saistībā ar uzņemšanu, izstāšanos vai izslēgšanu no biedrības.

Ja biedrības biedri (arī dibinātāji) tika izslēgti no biedrības, tiem ir tiesības prasīt minētā jautājuma izskatīšanu biedru kopsapulcē, kuras lēmumu var pārsūdzēt triju mēnešu laikā no tā pieņemšanas (paziņošanas) brīža (likuma 40. pants).

Kā tas izriet no jautājuma, izslēgtie biedrības biedri jau 15 gadu nav iesaistījušies biedrības darbā un ir izslēgti no biedrības. Tādējādi jautājumā par biedra dalību biedrībā ir iestājies noilgums, un lēmums par izslēgšanu no biedrības jau sen ir kļuvis neapstrīdams.

Ārkārtas sapulci saskaņā ar likuma 36. panta 2. daļu var pieprasīt sasaukt viena desmitā daļa no biedrības biedriem, taču, tā kā izslēgtās personas vairs nav biedrības biedri, tiem nav tiesību pieprasīt biedru sapulces sasaukšanu un iejaukties biedrības darbībā un pārvaldībā.