Likums "Par dzīvojamo telpu īri" paredz, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums, ko slēdz rakstveidā. No situācijas apraksta var spriest, ka šāds dokuments starp īrnieku un izīrētāju ir bijis noslēgts. 

Īres līgumā parasti ir uzskaitīti visi ar īres objektu saistītie noteikumi – ko drīkst un ko nedrīkst objektā darīt, kā arī īrnieka un izīrētāja pienākumi un tiesības jeb pušu atbildība.  Kopā ar īres līgumu parasti tiek sastādīts arī īres telpu pieņemšanas–nodošanas akts, kurā  fiksē situāciju, īres līgumu noslēdzot. Šāds dokuments kalpo par situācijas apliecinājumu, īres attiecības uzsākot un izbeidzot, kā arī iespējamiem strīdus gadījumiem. 

Pēc apraksta spriežot, daļa īrēto telpu ir lietotas neparedzētiem mērķiem, īrnieki ir vieglprātīgi izturējušies pret īrētās teritorijas apkopšanu.

Lai apzinātu turpmākās iespējas, Jums pirmām kārtām ir jāpārliecinās, vai īres līgumā ir bijis noteikts telpu lietošanas mērķis un saistības veikt remontdarbus; kā arī vai situācija uz izīrēšanas brīdi ir fiksēta pieņemšanas-nodošanas aktā. Ja tas dokumentā ir noteikts, Jums jānorāda uz īrnieka atbildību un jāvienojas par remontdarbu termiņu.

Vienlīdz īrnieka un izīrētāja tiesības un pienākumus saistībā ar telpu remontiem reglamentē likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 40. un 42.pants.

42.pants nosaka, ka īrnieka pienākumi dzīvojamās telpas un ēkas elementu uzturēšanā un remontēšanā ir šādi:

„Īrnieka pienākums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamo telpu pienācīgā kārtībā un veikt šīs telpas kārtējo remontu. Ja vienu dzīvokli īrē vairāki īrnieki, par šā dzīvokļa uzturēšanu pienācīgā kārtībā un kārtējo remontu ir solidāri atbildīgi visi īrnieki.

Šā panta nosacījumi piemērojami visos gadījumos, ja īres līgumā nav noteikts citādi.”

Tas nozīmē, ka īrniekiem pirms telpu atbrīvošanas ir jānodrošina to remonts.