Pilnīgi droši, pēc saviem ieskatiem savā zemē var zāģēt kokus, kuru celmu caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem, un augļu kokus. Ja ārpus meža jānozāģē koki, kuri ir par 20 centimetriem resnāki, jāizvērtē, vai tie neaug kādā no vietām, kur nepieciešama atļauja.

To, kad koku ciršanai ārpus meža ir nepieciešama pašvaldības atļauja, nosaka Ministru kabineta 2012. gada 8. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 4. punkts. Pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus cērt:

• pilsētas un ciema teritorijā;
• īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā;
• kultūras pieminekļu aizņemtā platībā un tās aizsargjoslā;
• parkā, kapsētā un alejā;
• gar valsts un pašvaldību ceļiem;
• virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā;
• Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu zonā;
• vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktā ainaviski vērtīgā teritorijā.

Ja nozāģējamais koks 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ir sasniedzis noteikumu 1. pielikumā noteikto apkārtmēru (resnākie koki, kuri drīz varētu sasniegt dižkoku apmēru), pašvaldības atļauja ir nepieciešama arī ārpus iepriekš minētajām vietām (4.11. apakšpunkts).

Tātad bērza, kurš aug iepriekš minētajās teritorijās, nociršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja, ja tā celma caurmērs ir 20 centimetri un lielāks, bet, ja bērzs aug ārpus iepriekš minētajām teritorijām, tā nociršanai pašvaldības atļauja ir nepieciešama tikai tad, ja bērza apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ir 1,8 metri vai vairāk.

Aizsargājama koka nociršanai, īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un koku ciršanai aizsargājamo aleju teritorijās atļauju izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde.