Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien. Daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai piesaistītā funkcionāli nepieciešamā zemesgabalā (atrodas piespiedu zemes nomā) 2012. gadā uz zemes īpašnieku līguma pamata tika nodibināts ceļa servitūts (ir zemesgrāmatas nodalījuma Nr.; nostiprināts uz nenoteiktu laiku, neveicot uzmērīšanu dabā un nosakot tam aptuveno platību un tātad arī robežas). Desmit gadu laikā šis ceļa servitūts tika izlietots tikai daļējā platumā, platībā un robežās. Jautājumi: 1) Vai drīkstēja nodibināt un nostiprināt šādu ceļa servitūtu bez dzīvojamās mājas īpašnieku piekrišanas ar attiecīgo kopības lēmumu? Un vispār bez dzīvokļu īpašnieku kopības informēšanas? 2) Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību likuma 30.09.2021. grozījumi, proti, tā 39. panta 3. punkts paredz, ka zemes īpašnieks nevar ierobežot būves īpašnieka iespējas lietot zemi atbilstoši būves īpašniekam ar likumu piešķirtajām lietošanas tiesībām vai kā citādi viņam kaitēt saistībā ar zemes lietošanas tiesību izmantošanu, tostarp bez būves īpašnieka piekrišanas apgrūtināt likumiskā lietošanā esošo zemi lietotājam par ļaunu (piemēram, nodibinot servitūtu) vai atteikties no zemesgabalam piederoša servitūta. Vai šādā situācijā, ņemot vērā, ka iepriekš netika prasīts kopības viedoklis servitūta nodibināšanai, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki var ierosināt zemes īpašniekam dzēst servitūtu vai mainīt to, ja viņi nepiekrīt tā robežām un platībai, pieņemot atbilstošu kopības lēmumu? Vai to kaut kā ietekmē fakts, ka servitūts netiek izmantots pilnā apjomā (kas liecina, ka pēc tā daļas nemaz nav vajadzības), bet gadījumā, ja valdošais īpašums ceļa servitūtu sāks tomēr izmantot tā pilnā apjomā, tad ar to tiks ierobežotas dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala lietošanas tiesības, kā arī negatīvi ietekmēti apbūves/brīvās teritorijas rādītāji? Ar kuru Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas punktu būtu jāpamato šāds lēmums? Vai šāda lēmuma pieņemšanai būtu pietiekami, ja “par” nobalso vairāk nekā puse dzīvokļu īpašumu? 3) Kā jaunās Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību likuma un citu saistīto tiesību aktu normas regulē likumiskās lietošanas tiesības attiecībā pret servitūta valdošo īpašumu? Vai un kā būves īpašnieki (dzīvokļu īpašnieku kopība) ir tiesīgi pārgrozīt vai atcelt bez saskaņošanas nostiprināto ceļa servitūtu, kas potenciāli ierobežo lietošanas tiesības, pieņemot, ka nomājamā zemesgabala īpašniekam pret to nav iebildumu? 4) Vai pēc jaunām normām arī ceļa servitūta izlietotājam būs jāprasa kopības piekrišana, ja tas gribēs aptuvenās nodibinātā servitūta robežās kaut ko būvēt?
Atbildot lasītājam, vispirms jāsaka, ka izšķiroši būs fakti un to nodibināšanas laiks, kas ir individuālas konsultācijas jautājums, jo no izklāsta saprotams, ka piespiedu nomas attiecības starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku ir jau ar ilgāku domstarpību vēsturi.
Ceļa servitūts paredz tiesības uz ceļu, un pilsētā, ievērojot sanitārās un ugunsdrošības normas, tas ir piebraucamais ceļš, kura izbūves un uzturēšanas izdevumi gulstas uz izlietotāju.
Tiesu prakse nemainīgi atbalsta Civillikuma 928. panta normu “Kaut gan īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi šādi aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots”, tādēļ, strīdoties par servitūta robežām, būtu jāņem vērā nepieciešamība un teritorijas (pieņemu, pilsētas) plānošanai un apbūvei paredzētie piebraucamā ceļa izbūves normatīvi.
Ceļa servitūts paredz tiesības uz ceļu un neko citu, komunikāciju ierīkošana ceļa robežās ir saprātīga projektēšanas un būvniecības prakse, kas izriet no šo komunikāciju izbūvi reglamentējošiem normatīviem aktiem un Aizsargjoslu likuma, bet lasītāja gadījumā – arī no līguma.
Tā kā ar līgumu piešķirta apbūves tiesība nostiprināma zemesgrāmatā, kas lasītāja gadījumā nav noticis, tādēļ ne par ko citu kā ceļa un komunikāciju koridora (ūdens, gāze, elektrība) izbūvi nebūtu jāuztraucas.
Jautājuma daļā likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 2021. gada 29. oktobra grozījumu jaunā 39. panta 3. punkts redakcijas iztulkojumu attiecībā uz liegumu kaitēt vēlos norādīt, ka arī līdz šim kaitēt Civillikums nav atļāvis, – to tieši aizliedz 2391. pants, un godprātīgas rīcības pienākumu no domstarpību dalībniekiem vienmēr ir prasījis Civillikuma 1. pants.
Es noteikti nevaru apstiprināt lasītāja pieņēmumu, ka iepriekš iegūtas tiesības, vēl jo vairāk uz ceļu, kas ierakstītas zemesgrāmatā, būtu interpretējamas kā kaitējums vai padarāmas atkarīgas no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem, bet katrs gadījums ir individuāls.
Rīgas pilsētā pretēji Civillikuma 1. pantā noteiktajam bieži vien dzīvokļu īpašnieku izvairīšanās no piespiedu nomas maksas iedzīvotāju vidū tika uzskatīta par nerakstītu pilsoniskās nepakļaušanās normu, un šo kaitējumu zemes īpašniekiem, visticamāk, neviens nekad neatlīdzinās.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
