Saeimā pašreiz izskatīšanā ir grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, ar kuriem paredzēts katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, noteikt tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa).

Šie likuma grozījumi vēl nav pieņemti. Grozījumu projektā nav paredzēts, ka izmaiņas tiks attiecinātas uz iepriekšējiem gadiem.

Pašreiz vecāku pabalstu maksā vai nu līdz bērna viena gada vecumam, vai līdz pusotra gada vecumam (termiņu izvēlas pabalsta saņēmējs). Ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā (neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā), tad pabalstu maksā 30% no piešķirtās summas.

Taču jebkuram strādājošam vecākam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. To paredz Darba likuma 156. pants: (1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. (2) Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.

Ja bērna tēvs nav izmantojis šādu atvaļinājumu, viņš to darba devējam var prasīt arī tagad. Darba devējs šo atvaļinājumu neapmaksā. Un arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstu nemaksās.

Darba likumā paredzētais bērna kopšanas atvaļinājums ir saistīts ar vecāku pabalstu tādā veidā, ka darba devēja piešķirtais bērna kopšanas atvaļinājums ir pusotrs gads, bet vecāku pabalsts tiek maksāts līdz bērna viena gada vecumam vai pusotra gada vecumam. Tātad darba devēja piešķirtā atvaļinājuma gadījumā tas ir kalendāra laiks, bet pabalsta saņemšanas gadījumā šis laiks ir piesaistīts bērna dzīves gadiem.