Diemžēl jautājums nesatur informāciju, kur dzīvo pati persona, kas vēlas šķirt laulību ar Krievijas pilsoni, un kuras valsts pilsone viņa ir. Tāpat no jautājuma nav saprotams, vai vīrs piekrīt laulības šķiršanai.

Saskaņā ar Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās 28. panta pirmo punktu laulības šķiršanas lietās kompetentas ir tās līgumslēdzējas puses valsts iestādes, kuras pilsoņi laulātie bija pieteikuma iesniegšanas brīdī, tāpēc laulātajiem piemēro šīs līgumslēdzējas puses likumdošanu. Ja laulātajiem ir kopēja dzīvesvieta otras līgumslēdzējas puses teritorijā, tad kompetentas ir arī otras līgumslēdzējas puses attiecīgās iestādes.

Savukārt saskaņā ar šā panta otro punktu, ja laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas līgumslēdzējas puses pilsonis, bet otrs – otras līgumslēdzējas puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienas, bet otrs – otras līgumslēdzējas puses teritorijā, tad ir kompetentas abu līgumslēdzēju pušu iestādes, turklāt tās piemēro savas valsts likumdošanu.

Tātad, ja Latvijas Republikas pilsone vēlas šķirt laulību ar Krievijas pilsoni, viņa ir tiesīga šķirt laulību Latvijā. Latvijā šķirt laulību var pie zvērināta notāra vai tiesā.

Saskaņā ar Notariāta likuma 325. pantu zvērināts notārs šķir laulību, ja laulātie par to ir vienojušies un ja:

1) laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas;

2) laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un laulātie ir noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

Ja laulātais, kurš dzīvo Krievijā ir ar mieru šķirt laulību, kā arī puses ir vienojušās par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali, tad viņi var vērsties pie jebkura zvērināta notāra Latvijā un uzsākt laulības šķiršanas procesu.

Ja Krievijā dzīvojošais laulātais nevar atbraukt uz Latviju, viņš var izdot Krievijā pilnvaru, ar kuru pilnvaro kādu pilngadīgu un rīcībspējīgu personu Latvijā, kura pārstāves viņu laulības šķiršanas procesā pie zvērināta notāra Latvijā. Atbildi uz līdzīgu jautājumu var izlasīt portālā šeit.

Lai šo pilnvaru varētu izmantot Latvijā, tai jābūt apliecinātai ar apostilli (legalizētai) Krievijā, kā arī notariāli iztulkotai valsts valodā.

Informācija par dokumenta apostilēšanu Krievijā dzīvojošajam laulātajam jānoskaidro savas valsts kompetentajās iestādēs. Savukārt prasība pēc notariāla tulkojuma ir ietverta Valsts valodas likuma 10. panta trešajā daļā: dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Dokumentiem, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tulkojums valsts valodā nav nepieciešams.                                                

Par laulības šķiršanu tiesā var izlasīt portālā iepriekš publicētajā skaidrojumā šeit. Jāņem vērā, ka šī gada 1. maijā ir stājušies spēkā grozījumi Civillikumā, kas tostarp nosaka: pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz gadu dzīvo šķirti (saskaņā ar Civillikuma 72. pantu). Par šiem grozījumiem un to ietekmi uz laulības šķiršanas procesu var izlasīt portālā publicētajā skaidrojumā šeit.