Darbinieks, ar kuru ir noslēgts darba līgums neatkarīgi no nolīgtā darba laika, darbnespējas laikā ir sociāli aizsargāts. Proti, tam ir tiesības uz slimības naudu, ko A slimības lapas gadījumā no 1. līdz 9. dienai apmaksā darba devējs, B slimības lapas gadījumā – VSAA.

Ja gadījies saslimt atvaļinājuma laikā, tad pēc slimības lapas noslēgšanas darba devējs veiks pārrēķinu, par slimošanas periodu aprēķinot slimības naudu.

Faktiski slimošana atvaļinājuma laikā ir “finansiāli neizdevīga”, jo atbilstoši tiesiskajam regulējumam – likuma “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu” 36. panta pirmajai daļai – darba devēja pienākums ir apmaksāt slimības lapu A par pirmajām deviņām slimības dienām. Turklāt par 1. slimības dienu apmaksa nepienākas, par 2. un 3. dienu tā pienākas 75% apmērā, no 4. dienas – 80% apmērā.

Gan atvaļinājuma naudu, gan slimības naudu, ievērojot vispārējo regulējumu, maksā par tām slimošanas dienām, kad būtu bijis jāstrādā. Atšķirība tā, ka atvaļinājuma nauda par šīm dienām ir izmaksāta 100% apmērā.

Tādējādi slimības nauda fiziski netiek izmaksāta, bet no darbinieka tiek veikts ieturējums, lai kompensētu izmaksāto starpību.