Ja viens no laulātajiem nepiekrīt laulību šķirt, tad ar prasības pieteikumu jāvēršas tiesā.

Laulības šķiršanas gadījumā tiesas piekritības valsts noteikšanai nozīme ir laulāto pastāvīgajai dzīvesvietai. Pārrobežu raksturs laulības šķiršanas lietām ir, piemēram, ja laulāto pastāvīgās dzīvesvietas ir atšķirīgās valstīs vai ja tie ir atšķirīgu valstu pilsoņi.

Ja laulība noslēgta ārvalstī vai ar ārvalsts pilsoni, tad piemērojama Padomes regula (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, kā arī Padomes regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu.

Nosakot pārrobežu laulības šķiršanas lietu piekritību jeb to, kura tiesa ir kompetenta skatīt laulības šķiršanas lietu, visām Eiropas Savienības dalībvalstu tiesām vai tiesu iestādēm jāpiemēro Padomes regula (EK) Nr. 2201/2003 jeb Briseles II bis regula.

Saskaņā ar Briseles II bis regulas 3. panta 1. punktu lietas, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, piekrīt tās dalībvalsts tiesām:

a) kuras teritorijā atrodas:

• laulāto pastāvīgā dzīvesvieta;
• laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no tiem arvien tur dzīvo;
• atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta;
• laulāto kopīga pieteikuma gadījumā, viena vai otra laulātā pastāvīgā dzīvesvieta;
• prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz gadu tieši pirms prasības iesniegšanas;
• prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz sešus mēnešus tieši pirms prasības iesniegšanas un tam ir šīs dalībvalsts piederība vai, Apvienotās Karalistes vai Īrijas gadījumā, "domicils" šajā dalībvalstī;

b) kuras valsts piederība ir abiem laulātajiem, vai, Apvienotās Karalistes un Īrijas gadījumā, kurā ir abu laulāto “domicils”.

Latvijas Civilprocesa likuma noteikumi par laulības šķiršanas lietu piekritību piemērojami vienīgi nosakot nacionālo teritoriālo piekritību. Tas nozīmē, ka Civilprocesa likuma noteikumus nepiemēro, nosakot, vai konkrēto laulības šķiršanas lietu ir kompetenta skatīt Latvijas vai citas valsts tiesa.

Jāņem vērā, ka Briseles II bis regulas noteikumi par laulības šķiršanu ir piemērojami ne vien attiecībās ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni, bet arī, ja atbildētājs (vīrs, kurš atsakās šķirt laulību) ir no trešās valsts. Tādējādi, ja Latvijas pilsonis vai Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona var pamatoti atsaukties uz kaut vienu no Briseles II bis regulas 3. pantā minētajiem aspektiem, tad laulības šķiršanas pieteikumu var iesniegt Latvijas tiesā, neatkarīgi no tā, kādas valsts pilsonība vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts ir atbildētājam.

Atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 14. un 15. pantam personām ir noteikts pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par izmaiņām Fizisko personu reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, kas izdarītas ārvalsts institūcijās, tostarp, par laulības noslēgšanu, tās šķiršanu u. c. Vienlaikus jāņem vērā, ka minētā informēšanas pienākuma neizpildīšana neļauj noslēgt citu laulību, iekams nav šķirta iepriekšējā.