Obligāto veselības pārbaužu (OVP) nodrošināšana darbiniekiem ir viens no darba devēja pienākumiem.  Jau nosaukums norāda uz šādu veselības pārbaužu nepieciešamību, kas ir nostiprinātas arī vairākos tiesību aktos. Vienu no nepieciešamajām pārbaudēm paredz Darba aizsardzības likuma 15. pants, savukārt to veikšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. OVP veic personām, kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt:

• darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori;
• darbā īpašos apstākļos.

OVP mērķis ir nodarbinātā veselības aizsardzība, lai arodslimību ārsts pēc iespējas agrāk atklātu veselības traucējumus, ko rada darba vides ietekme, un varētu uzsākt to savlaicīgu ārstēšanu. OVP ir nepieciešams veikt:

• lai noteiktu, vai nodarbinātā veselības stāvoklis pieļauj strādāt darbavietās, kur sastopami noteikti riska faktori;
• lai noteiktu, vai nodarbinātajam nav kāds veselības traucējums, kas konkrētā darba riska faktoru ietekmē var saasināties vai izraisīt nelaimes gadījumus;
• lai savlaicīgi identificētu veselības traucējumus, kas radušies darba vides kaitīgo faktoru ietekmē, u. tml.

Izvērsts iespējamo veselībai kaitīgo darba vides faktoru saraksts, kurā ietverti dažādi ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie un psihoemocionālie faktori, kas var ietekmēt cilvēka veselību,  ir atrodams MK noteikumu Nr. 219 1. pielikumā. Saraksts ir papildināts ar nepieciešamajām pārbaudēm, kas jāveic, ja darbinieks ir pakļauts kādam no minētajiem riska faktoriem. Saraksts ir tik plašs, ka praksē ir grūti iedomāties darba vidi, kas neatstātu nekādu iespaidu uz cilvēka veselību un pieļautu, ka darbiniekiem OVP nav jāveic.

Jānorāda, ka regulāra veselības pārbaude pie arodslimību ārsta obligāti nepieciešama ne tikai fiziska darba veicējiem, kas cilā un pārvieto smagumus, bieži un monotoni noliecas, atrodas piespiedu pozā (tai skaitā darbs, stāvot kājās) u. tml., bet arī biroja darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar datoru. Arī sēdošs darbs var izraisīt nopietnas muskuļu un skeleta slimības, darbs pie displeja var pasliktināt redzi. Kaitīgo darba vides faktoru vidū ir iekļauti arī psihoemocionālie riski, piemēram, nakts darbs, paaugstināta atbildība, bieži pieņemot lēmumus, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību, atbildība par lielām materiālām vērtībām, psihoemocionāla pārslodze.

OVP var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas. Uz pirmreizējo OVP nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta. Periodiskās OVP veic nodarbinātajiem periodiski. Periodisko OVP biežums var būt vienu reizi gadā, vienu reizi divos gados un vienu reizi trīs gados. To nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu.

Ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi, kā arī pēc arodslimības ārsta norādījuma vai paša nodarbinātā vai uzticamības personas pieprasījuma, vai pēc darba devēja iniciatīvas darbinieku jebkurā laikā var nosūtīt veikt ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā.

Apstāklis, ka darbinieks darba pienākumus veic attālināti, neatbrīvo to no darba devēja izvirzīto prasību – tostarp OVP veikšanas. Noslēdzot darba līgumu, darbinieks un darba devējs ir vienojušies par līgumā noteikto darba pienākumu izpildi, kā arī citu iekšējo un ārējo normatīvo aktu ievērošanu un darbinieka pakļaušanos darba devēja rīkojumiem.

Darba likuma 82. pants un Darba aizsardzības likuma 15. panta otrā un trešā daļa paredz, ka:

• izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs;
• izdevumus, kas saistīti ar OVP pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba devējs.  

Tā kā OVP tiek veikta atbilstoši darba devēja rīkojumam, tā ir jāveic darbinieka darba laikā. Nodarbinātajam nav jāpilda darba devēja rīkojumi savā brīvajā laikā.