Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! 2022. gada 10. jūnijā pie notāra tika noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums, saskaņā ar kuru pircējs iegādājies nekustamo īpašumu, kurš sastāv no zemes vienības 0,09 ha platībā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, pamatojoties uz tiesneses lēmumu, nostiprinātas zemesgrāmatā 2022. gada 15. jūnijā. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta informatīvo izdruku nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst iepriekš minētais zemes gabals 0,09 ha platībā, kā arī divas būves (dārza mājiņa un siltumnīca), kuras atrodas uz dotā zemes gabala. Abām būvēm piešķirti kadastra numuri (pirms zemes gabala atsavināšanas pārdevējs regulāri maksājis nekustamā īpašuma nodokli kā par zemes gabalu, tā par būvēm), tomēr īpašuma tiesības uz būvēm nav bijušas nostiprinātas zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā. Jautājums: kā šobrīd būtu pareizi jārīkojas pircējam (zemes gabala jaunajam īpašniekam), lai nostiprinātu īpašuma tiesības uz iepriekš minētajām būvēm? Paldies iepriekš!
Ja īpašums ir atgūtā un privatizētā zeme, valsts un pašvaldību zeme, kā arī dzīvokļi un ēkas (būves), kas atrodas uz šīs zemes vai zemē, tad piemērojams likums “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”.
Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17. pants noteic, ka fiziskām personām piederošās ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:
1) valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940. gada 21. jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940. gada 21. jūlijam;
2) likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);
3) noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;
4) rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993. gada 28. februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam);
5) apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992. gada 31. decembrim);
6) tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8. pantā;
7) aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995. gada 29. martam);
8) izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;
9) līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā;
10) citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.
Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. pants nosaka: ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).
No minētā izriet, ka jums nepieciešams iegūt būvju (ēku) īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu un pēc tam jāvēršas pie zvērināta notāra, kurš sastādīs nostiprinājuma lūgumu par būvju (ēku) ierakstīšanu zemesgrāmatā un nostiprinājuma lūgums jāiesniedz zemesgrāmatā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
