Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 336. panta pirmajai daļai sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu.

Sūdzību adresē un iesniedz amatpersonai vai institūcijai, kura ir tiesīga to izlemt. Sūdzību var iesniegt arī amatpersonai, kuras rīcība vai lēmums tiek pārsūdzēts (Kriminālprocesa likuma 337. panta pirmā daļa).

Sūdzību nodod izlemšanai: par prokurora rīcību vai lēmumiem – amatā augstākam prokuroram.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 344. pantam sūdzību var apmierināt vai noraidīt.

Apmierinot sūdzību, var:

1) pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto nolēmumu;

2) pilnīgi vai daļēji izbeigt kriminālprocesu;

3) nosūtīt kriminālprocesu jaunai izmeklēšanai;

4) atzīt pārsūdzētās rīcības rezultātus par spēkā neesošiem.

Savukārt atteikumam apmierināt sūdzību jābūt motivētam.

Tas nozīmē, ka prokurora lēmumam jābūt motivētam, t. i., jāsniedz atbilde pēc būtības un jāvērtē, kā arī jāsniedz juridisks vērtējums katram cietušā argumentam, kam ir nozīme konkrētajā procesā.

Atbilstoši Prokuratūras likuma 6. panta trešajai daļai prokurora rīcība vai lēmums pārsūdzams Prokuratūras likumā un procesuālajos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Sūdzības jautājumos, kas ir tikai prokuratūras kompetencē, iesniedzamas vienu līmeni augstākas prokuratūras struktūrvienības virsprokuroram, bet par Ģenerālprokuratūras prokurora rīcību vai lēmumu – ģenerālprokuroram. Šo amatpersonu pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami.

Atbilstoši Prokuratūras likuma 6. panta pirmajai daļai prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam.