Darba likuma 56. panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus. Atbilstoši minētajam darba devējs ar rīkojumu var tikai precizēt un konkretizēt tos darbinieka pienākumus, kas paredzēti un noteikti darba līgumā vai amata aprakstā darbinieka saistības (nolīgtā pamatdarba) izpildījumam.

Savukārt, ja darbinieks un darba devējs līdztekus nolīgtajam pamatdarbam ir vienojušies par tāda darba, kas nav paredzēts darba līgumā, veikšanu, saskaņā ar Darba likuma 65. panta pirmo daļu darbiniekam par šāda papildu darba veikšanu ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu. Piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka papildu darbs ir veicams darbiniekam nolīgtā darba laika ietvaros. Tādejādi, ja darba devēja uzdotie pienākumi pēc sava rakstura neatbilst darbinieka nolīgtajam pamatdarbam, bet gan vērtējami kā papildu darbs, saskaņā ar Darba likuma 65. panta pirmo daļu darbiniekam ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu. Savukārt gadījumā, ja darba devējs ir precizējis darba līguma vai amata apraksta ietvaros darbiniekam noteiktos darba pienākumus, un tie atbilst darbinieka nolīgtajam pamatdarbam, nav uzskatāms, ka darbinieks veic papildu darbu.