Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar kaimiņu vienojāmies, ka mainīsim ceļa servitūta novietojumu, kas iet pāri manam īpašumam (kalpojošam), sadalot to divās daļās. Tagad, lai tas iet pa malu, kas būtu saudzīgāks, bet nemainot piekļūšanas iespējas kaimiņa valdošajam īpašumam. Aizsūtīju viņam elektroniski līguma paraugu uz e-pastu, ko man atsūtīja SMS, un viņš telefoniski sarunā atbildēja, ka būs labi, tad aizsūtīju elektroniski e-pastā iespējamos datumus, lai noslēgtu rakstiski līgumu pie notāra, bet pēc neilga laika kaimiņš zvana, ka īpašumu pārdevis tikko un nu līgums par novietojuma maiņu jāslēdz ar jauno īpašnieku. Sazinos ar jauno īpašnieku, un tas tagad saka, ka NĒ, nepiekrīt. Tā, kā esot tagad, esot labāk. Vai vienošanās ar iepriekšējo īpašnieku nav saistoša jaunajam īpašniekam? Vai var celt prasību tiesā par to, ka bijām vienojušies mutiski ar iepriekšējo īpašnieku, jo bija pat arī aizsūtīts līguma paraugs un prasīts datums pie notāra? Ko darīt šajā situācijā? Tagadējais ceļa servitūts sadala īpašumu divās daļās. Kā rīkoties, ja vienoties ar jauno īpašnieku nesanāk? Paldies!
Saskaņā ar Civillikuma 1231. pantu servitūtus, tai skaitā ceļa servitūtu, nodibina:
Civillikuma 1235. pants nosaka: no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemes grāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemes grāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.
Tātad jautājuma autoram ar jauno zemes īpašnieku ir jāvienojas par ceļa servitūta novietošanas maiņu vai, ja netiek panākta vienošanās, jāceļ prasība tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
