Atbilstoši Civillikuma 1067. pantam īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu. Jāmin, ka ne vienmēr kopīpašumu ir iespējams sadalīt reālajās daļās (piemēram, reālajās daļās nav dalāms dzīvokļa īpašums). 

Ja mantinieks ir stājies domājamās daļas īpašnieka vietā, uz viņu pāriet visas tiesības un saistības, kas attiecas uz kopīpašumu. Tas nozīmē, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti (Civillikuma 1068. pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1073. pantu, ja kāds nekustama īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. p. 2. d. un 2062. p.), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ - izpirkuma tiesība (1381. un turpm. p.).

Tātad jūs kā kopīpašnieks nevarat pārdot trešajai personai savu daļu, vispirms nepiedāvājot kopīpašniekam (māsai) izpirkt savu kopīpašuma daļu. 

Civillikums paredz arī kopīpašniekam iespēju celt prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu (Civillikuma 1074., 1075. pants). Pirms prasības celšanas tiesā būtu ieteicams nosūtīt ierakstītu vēstuli kopīpašniekam par kopīpašuma izbeigšanas iespējām.