Labdien! Mani interesē divi savstarpēji saistīti jautājumi. 1) Es tiku atlaists no darba, par ko iesniedzu prasību tiesā, lūdzot mani atjaunot darbā, kā arī kompensēt piespiedu darba laika kavējumu vidējās izpeļņas apmērā. Ja tiesa apmierinās manu prasību, vai man no piedzītās kompensācijas būs jāmaksā visi darbaspēka nodokļi vai tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vai arī nodokļi no kompensācijas par piespiedu darba laika kavējumu nebūs jāmaksā vispār? Tāpat gadījumā, ja tiesas procesa laikā starp pusēm tiek panākts izlīgums, kas sevī ietver kādu konkrētu kompensācijas apmēru, nenosaucot to par piespiedu darba laika kavējuma kompensāciju, vai no šīs summas ir maksājami nodokļi, ja ir, tad kādi? 2) Brīdī, kad mani atlaida, es pieteicos bezdarbnieka statusam un pabalstam, ko jau esmu saņēmis vairākus mēnešus. Vai gadījumā, ja tiesa apmierina manu prasību un es tieku atjaunots darbā, kā arī man tiek izmaksāta kompensācija par piespiedu darba laika kavējumu, man būs jāatmaksā valstij bezdarbnieka pabalsts? Kādos gadījumos ir jāatmaksā valstij bezdarbnieka pabalsts? Tāpat, ja starp pusēm tiek panākts izlīgums, kas sevī ietver konkrētu kompensācijas apmēru, nenosaucot to par piespiedu darba laika kavējuma kompensāciju, vai pastāv apstākļi, kuros man būtu jāatmaksā bezdarbnieka pabalsts valstij, jo var izveidoties situācija, ka izlīguma kompensācijas summa ir mazāka par saņemto bezdarbnieka pabalstu. Vai tādā gadījumā nevar izveidoties situācija, ka man ir jāatdod valstij lielāka summa nekā saņemu izlīguma rezultātā? Jūsu sniegtā atbilde ir nozīmīga visiem, kuriem ir izveidojies civiltiesisks strīds ar darba devējiem, kā arī jāizvērtē izlīguma iespēja tiesvedības procesos starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Gan darba devējiem ir jāsaprot piedāvātās kompensācijas adekvātums, lai netērētu ne savu, ne tiesas laiku, gan arī nepamatoti atlaistajiem darba ņēmējiem ir jāapzinās izlīguma sekas, kā arī pienākumi pret valsti pēc kompensāciju (jebkādu) saņemšanas.