Diemžēl jautājums nesatur informāciju, vai tika atstāts testaments vai mantojuma līgums. Līdz ar to atbilde tiek sniegta, pieņemot, ka nav testamenta vai mantojuma līguma un mantošana notiek saskaņā ar likumu.

Ja viens mantinieks atsakās no savas mantojuma daļas, tad saskaņā ar Civillikuma 834. pantu, mantojot pēc likuma, atbrīvojusies mantojuma daļa piekrīt tiem līdzmantiniekiem, kas būtu to dabūjuši, ja atkritušā mantinieka nemaz nebūtu bijis, un šo daļu viņi sadala samērā ar savām mantojuma daļām.

Par mantojuma atstājēja mazbērna tiesībām: saskaņā ar Civillikuma 408. pantu, mantojot no augšupējā, attālākie lejupējie iestājas sava pirms mantojuma atstājēja mirušā vecāka vietā, bez aprobežojuma pakāpju tuvuma ziņā, ar pārstāvības tiesību. Pēc pārstāvības tiesības lejupējie dabū to mantojuma daļu, kādu būtu dabūjis viņu vecākais, ja tas būtu mantojuma atstājēju pārdzīvojis un no viņa mantojis.

Tātad mirušā bērna bērns (mantojuma atstājēja mazbērns) var iestāties sava vecāka vietā un dabūt to mantojuma daļu, kādu būtu dabūjis viņa vecāks.

Civillikuma 392. pants nosaka: pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātiem laulības laikā. Mantojuma daļu var saņemt laulātais, trīs bērni un viens mazbērns, kas iestāsies sava vecāka vietā. Civillikuma 393. pants noteic, ka laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, tad viņš saņem ceturto daļu. Līdz ar to atlikušās trīs ceturtdaļas no mantojuma tiks sadalītas starp pārējiem līdzmantiniekiem.

Ar atbildēm uz līdzīgiem jautājumiem var iepazīties portālā šeit un šeit.