Labdien! 2013. gadā īpašnieks (juridiska persona) noslēdza īres līgumu ar īrnieku par dzīvojamās telpas īri, īres līgumā iekļaujot punktu, ka īrnieks patstāvīgi maksā izdevumus par pakalpojuma sniedzēja izstādītajiem rēķiniem. Īrnieks sazinājās ar pakalpojuma sniedzēju (ūdens apgāde), lai rēķini tiktu izrakstīti uz īrnieka vārda. Līgums ar pakalpojuma sniedzēju no īrnieka puses netika parakstīts, bet rēķini tika izrakstīti uz īrnieka vārda. Īrnieks 2019. gadā izvācās, atstājot parādus. Sākotnēji pakalpojuma sniedzējs informēja bijušo īrnieku par parādu esamību, bet īrnieks šos paziņojumus ignorēja. Pakalpojuma sniedzējs sazinājās ar īpašnieku (mutiski) tikai 2021. gadā, lai darītu zināmu par uzkrāto parādu, bet īpašnieks, kam pieder dzīvojamā māja, atsakās maksāt īrnieka parādus, liekot pakalpojuma sniedzējam vērst savu aizskarto prasījumu pret īrnieku, savus iebildumus pamato ar īrnieka un pakalpojuma sniedzēja noslēgto pakalpojuma līgumu (kura diemžēl nav). Vai īpašnieks var atteikties veikt parādu apmaksu, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu? Pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir parakstīts PN akts starp īrnieku un izīrētāju par patērēto ūdeni, kad īrnieks izvācās, kas sakrīt ar apjomu, par ko ir uzkrājies parāds. Vai tiešām pakalpojuma sniedzējs atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam nav tiesīgs prasīt atbildību no īpašnieka? Un, ņemot vērā, ka īrnieks līgumu neparakstīja, ir spiests ciest zaudējumus.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Pakalpojumu sniedzējam, lai atgūtu parādu, pret dzīvokļa īpašnieku ir jāvēršas ar prasību tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!