Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kuru nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām. Likuma 16. pantā noteikts, ko var noteikt  par nekustamā īpašuma objektu, tajā skaitā būvi, izņemot būvi, kuru var pārvietot no vienas vietas uz citu vietu, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot; būvē esošās pagrabtelpas, bēniņus, kāpņu telpas, komunikācijas, iekārtas un citus ar būves ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītus koplietošanas elementus, ja nav veikta konstruktīva pārbūve, tos pārveidojot telpu grupā; būves piebūves, izvirzījumus u.c.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. pantā noteiktas nodokļa likmes, un kā nodokļa objektus nošķir zemi, ēkas (būves) vai to daļas (tajā skaitā telpu grupas) un inženierbūves, savukārt no ēkām tiek izdalītas un paredzēta iespēja aplikt ar samazinātu nodokļa likmi dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļas, telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas).

Nodokļa maksāšanas paziņojumā ir nekustamā īpašuma kadastra numurs un kadastra apzīmējumi zemes vienībai, būvei, telpu grupai vai zemes vienības daļai – ar platību, kadastrālo vērtību un aprēķināto nodokli.

Likumā noteikts, ka ar nodokli neapliek dzīvojamo ēku palīgēkas, ja palīgēkas platība nepārsniedz 25 m², izņemot garāžas; dzīvojamo māju palīgēkas, ja palīgēkas platība pārsniedz 25 m² un pašvaldība to neaplikšanu ar nodokli ir noteikusi ar saistošajiem noteikumiem, izņemot garāžas.

Nodokļa maksājuma paziņojumā ir norādītas konkrētas tiesību aktu normas, uz kuru pamata ir piemērots nodoklis. Nodokļa aprēķinu var lūgt paskaidrot pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļu speciālistam.