Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Ja viens no vecākiem ir miris, tad aizgādību īsteno otrs vecāks, ja vien tam nepastāv šķēršļi.

Atbilstoši Civillikuma 200. pantam vecākam tiesa var atņemt aizgādības tiesības, ja:

• viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;
• vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

Saskaņā ar Civillikuma 203. pantu aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:

• ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
• bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
• vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
• vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
• konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Ja ir bažas par to, ka pastāv kāds no iepriekš minētajiem apstākļiem, tad ir jāvēršās bāriņtiesā.

Bāriņtiesas uzdevums ir noskaidrot, vai pastāv pamats aizgādības tiesību pārtaukšanai.

Piemēram, bāriņtiesa var lūgt psihologu veikt personu psiholoģisko izpēti un saņemt par to atzinumu, veikt risku novērtēšanu, informēt vecāku par sekām, uzdot viņam sadarbībā ar sociālo dienestu novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus.

Ja vecāks kavējas novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus un bērna palikšana šī vecāka apgādībā rada draudus bērna veselībai un dzīvībai, tad bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna atšķiršanu. Tā arī bāriņtiesa var lemt par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam (skat. Bāriņtiesu likuma 22. pantu).

Arī pats bērns var vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja radušās domstarpības bērna un vecāku attiecībās (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 25. pants), jo bāriņtiesas kompetencē ir arī vecāku un bērnu domstarpību risināšana.

Papildus informēju, ka bāriņtiesa arī lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu gadījumā, ja vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības. Un bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējās un īpašības (t.sk. tiek pieprasīti atzinumi par veselības stāvokli no ģimenes ārsta, psihiatra un narkologa). 

Bāriņtiesa izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par aizbildni;

2) ģimenes locekļu savstarpējās attiecības;

3) nodarbinātību;

4) dzīves apstākļus;

5) spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās (skat. Bāriņtiesu likuma 26.–33. pants).

Nepieciešamības gadījumā ir jāvēršas bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. Šeit ir pieejams bāriņtiesu saraksts, kontaktinformācija un darbības teritorijas.