Civillikuma 181. pants noteic, ka ikvienam vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu arī tad, ja bērns nedzīvo kopā ar viņu, savukārt bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.  

Tādējādi likuma izpratnē viens no vecākiem nevar liegt otram vecākam tikties ar bērnu, bet viņam pat jāveicina bērna motivācija un interese tikties ar otru vecāku. 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa iesaka abiem bērna vecākiem savstarpēji vienoties par turpmāko tikšanās kārtību un citiem ar bērna aprūpi saistītajiem jautājumiem. Ja vienošanos ir sarežģīti panākt, var izmantot mediācijas pakalpojumu un pēc tam nostiprināt vienošanos pie notāra. Ja saskarsmi ar bērnu nav iespējams noregulēt citādā veidā, tad galējais līdzeklis ir vēršanās tiesā, kur ar tiesas lēmumu tiks noteikta saskarsmes kārtība.  

“Būtiski piebilst – neatkarīgi no tā, kādā veidā noslēgta vienošanās, to nevajadzētu uztvert formāli, bet īstenot abpusēji atbilstoši un pilnvērtīgi. Bērna interesēs ir vecāku domstarpības risināt mierīgā ceļā, pieaugušajiem savstarpēji vienojoties un atrodot konstruktīvu konflikta risinājumu,” norāda Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa.  

Lai situāciju izskaidrotu bērnam, bāriņtiesa aicina abiem vecākiem kopīgi bērnam pastāstīt par to, kā turpmāk notiks tikšanās ar tēvu. Ja rodas sajūta, ka nepieciešamas papildu prasmes vai zināšanas, piemēram, kā konkrētās izmaiņas paskaidrot atbilstoši bērna vecumam, iespējams vērsties pie psihologa, kas palīdzēs rast labāko pieeju situācijai.