Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Ir vienstāva lauku māja, kas sadalīta trijos dzīvokļos, katram ir savs īpašnieks ar savu zemesgrāmatu. Īpašums ap māju ir sadalīts domājamās daļās. Divi īpašnieki grib izbeigt kopīpašumu, viens nepiekrīt. Pašvaldība apgalvo, ka zemi nevar dalīt, tajā pašā laikā sanāk pretruna ar Civillikuma 1074. pantu. Nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Kā rīkoties?
Iespējams, šajā gadījumā kopīpašnieki, pēc pašvaldības norādītās informācijas, zemesgabalu nevar sadalīt reālās daļās, jo pastāv zemes platības ierobežojumi. Pašvaldībām ir tiesības noteikt minimālās zemes platības nekustamā īpašuma reālai sadalei. Reāli nevar sadalīt īpašumu, ja zemesgabala platība nav pietiekama, lai atbilstoši vietējam teritorijas plānojumam vai citiem normatīvajiem aktiem pēc sadalīšanas tiktu izveidoti atsevišķi zemesgabali, kuru platība ir vienāda vai lielāka par minimālo atļaujamo zemes platību.
Atbilstoši Civillikuma 1075. pantam kopīpašniekiem ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par kopīpašuma sadali.
Ja 1074. pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
