Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa skaidro, ka aprakstītajā situācijā ir ļoti daudz jautājumu, kas būtu precizējami, lai sniegtu konkrētu atbildi, tāpēc atbildēt iespējams tikai vispārīgi. Lai risinātu radušos situāciju pēc būtības un saņemtu konsultāciju, jums ir jāvēršas konkrētās pašvaldības bāriņtiesā. 

Vai un kā mana rīcība palīdz atrisināt situāciju un nodrošināt bērna labklājību? Šāds jautājums jāuzdod katram vecākam, kurš nonācis domstarpībās ar otru vecāku par bērnu aprūpes vai audzināšanas jautājumiem. Meklējot risinājumus problemātiskiem apstākļiem, abiem vecākiem jāatceras par bērna vislabākajām interesēm, tostarp gadījumos, kad vecāki noslēguši izlīgumu un katrs panācis sev vēlamo rezultātu. Ja vecāki panākuši izlīgumu, svarīgi stāstīt un skaidrot arī bērnam, par ko viņi izlīguši un turpmāk vienojušies. 

Saskaņā ar Civillikuma 181. pantu katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Savukārt bērnam ir tiesības, bet nav pienākuma uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Tātad bērnu nevar piespiest tikties ar kādu no vecākiem, ja viņš to nevēlas. Tomēr jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. Būtiski ir saprast, kā bērnam palīdzēt tikt pāri traumatiskajai pieredzei un veicināt viņa vēlmi tikties ar tēti, piemēram, izmantojot psihologa vai ģimenes psihoterapeita pakalpojumus. Sociālais dienests var sniegt atbalstu attiecīgo pakalpojumu pieejamībā. 

Ja saskarsmi nav iespējams noregulēt citādā veidā, tad galējais līdzeklis ir vēršanās tiesā, kur ar tiesas nolēmumu tiks noteikta saskarsmes tiesības izmantošanas kārtība. Tiesa var arī ierobežot vai uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams. Attiecīgi, ja vecāku izlīgums nav izpildāms, jo bērns kategoriski atsakās tikties ar tēvu, mammai ir iespēja vērsties tiesā ar prasības pieteikumu.