Labdien! Bērns un es esam cietuši no bērna tēva vardarbības. Bērns redzēja, kā vīrs mani divas reizes piekāva. Pirmajā reizē vīrs gribēja sist arī bērnam, es viņu aizstāvēju, un vīrs mani piekāva. Tādēļ mēs izšķīrāmies. Otrajā reizē, kas bija gadu pēc šķiršanās, viņš mani piekāva bērna klātbūtnē. Bāriņtiesa pieņēma lēmumu atņemt tēvam aizgādības tiesības, notika ilgstoša tiesāšanās, kā rezultātā nonācām pie izlīguma. Noteikts, ka pirmās tikšanās ar bērnu notiek trešās personas klātbūtnē. Bērns kategoriski atsakās ar tēvu satikties, sākas histērijas, viņš ļoti baidās no tēva. Tēvs to negrib saprast, viņš notikušajā neatzīst savu vainu. Viņaprāt, tā kā ir izlīgums, man ir jāpiespiež bērns tikties ar tēvu. Tēvs man draud ar tiesu izpildītāju. Vai pret bērna gribu man vajag viņu piespiest tikties ar tēvu? Bērnam šobrīd ir deviņi gadi, viņš vardarbību no tēva piedzīvoja sešu septiņu gadu vecumā. Kā man pareizi rīkoties? Paldies!
Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa skaidro, ka aprakstītajā situācijā ir ļoti daudz jautājumu, kas būtu precizējami, lai sniegtu konkrētu atbildi, tāpēc atbildēt iespējams tikai vispārīgi. Lai risinātu radušos situāciju pēc būtības un saņemtu konsultāciju, jums ir jāvēršas konkrētās pašvaldības bāriņtiesā.
Vai un kā mana rīcība palīdz atrisināt situāciju un nodrošināt bērna labklājību? Šāds jautājums jāuzdod katram vecākam, kurš nonācis domstarpībās ar otru vecāku par bērnu aprūpes vai audzināšanas jautājumiem. Meklējot risinājumus problemātiskiem apstākļiem, abiem vecākiem jāatceras par bērna vislabākajām interesēm, tostarp gadījumos, kad vecāki noslēguši izlīgumu un katrs panācis sev vēlamo rezultātu. Ja vecāki panākuši izlīgumu, svarīgi stāstīt un skaidrot arī bērnam, par ko viņi izlīguši un turpmāk vienojušies.
Saskaņā ar Civillikuma 181. pantu katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Savukārt bērnam ir tiesības, bet nav pienākuma uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Tātad bērnu nevar piespiest tikties ar kādu no vecākiem, ja viņš to nevēlas. Tomēr jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. Būtiski ir saprast, kā bērnam palīdzēt tikt pāri traumatiskajai pieredzei un veicināt viņa vēlmi tikties ar tēti, piemēram, izmantojot psihologa vai ģimenes psihoterapeita pakalpojumus. Sociālais dienests var sniegt atbalstu attiecīgo pakalpojumu pieejamībā.
Ja saskarsmi nav iespējams noregulēt citādā veidā, tad galējais līdzeklis ir vēršanās tiesā, kur ar tiesas nolēmumu tiks noteikta saskarsmes tiesības izmantošanas kārtība. Tiesa var arī ierobežot vai uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams. Attiecīgi, ja vecāku izlīgums nav izpildāms, jo bērns kategoriski atsakās tikties ar tēvu, mammai ir iespēja vērsties tiesā ar prasības pieteikumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!