Jebkurš cilvēks savu pēdējo gribu par to, kā būtu sadalāma viņa manta un īpašumi pēc nāves, var paust testamentā. Latvijā ik gadu pie zvērinātiem notāriem to izdara vidēji 3000 cilvēku – respektīvi, varat vērsties pie jebkura zvērināta notāra.  

Latvijā ir atļauts taisīt divu veidu testamentus – pašu testatoru ar roku rakstītus un pie notāra sastādītus.  

Privāts jeb paša rakstīts testaments: 

• testamenta tekstu raksta pats testators;
• der tikai ar roku rakstīts;
• glabājas mājās, var pazust vai pie tuviniekiem nenonākt, ja nezina par tā esamību un atrašanās vietu;
• tā īstums, tai skaitā testatora rīcībspēja un izteiktie novēlējumi, pēc aizgājēja nāves var tikt apstrīdēti;
• var nebūt izpildāms, jo ir pretrunā ar likumos noteikto.

Publisks jeb notāra taisīts testaments: 

• taisa profesionāls jurists – notārs; 
• glabājas pie notāra un nevar pazust vai tikt viltots;
• glabājas Publisko testamentu reģistrā;
• nekādā mērā nav apstrīdams;
• testatora griba saskaņota ar likumiem;
• testatora rīcībspēju apliecina notārs, un tā nav apstrīdama;
• pieejams notāriem gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Kopš atteikšanās no lieciniekiem un Latvijas Zvērinātu notāru padomes izveidotā Publisko testamentu reģistra ieviešanas publiska testamenta izmaksas samazinājušās gandrīz par 20 EUR un šobrīd ir 56 EUR.