Saskaņā ar Civillikuma 357. pantu, ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas ir nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai ir nodibināma aizgādnība.

Bet rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tikai tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Tāpēc tiesa, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā un tikai pēc tam – vai un kādā apjomā rīkosies patstāvīgi.

Tādas aizgādnībā esošas personas darbības, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, atzīstamas par spēkā neesošām, ja tās veiktas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā.

Bet darbības, ko persona ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem izdarījusi pirms aizgādnības nodibināšanas, ir spēkā.

Tas nozīmē, ka pilnvara būs spēkā, jo atbilstoši Civillikuma 2312. pantam pilnvarojums izbeidzas: 1) ar savstarpēju vienošanos; 2) ar dotā uzdevuma nobeigšanu; 3) kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu; 4) kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu; 5) ar vienas vai otras puses nāvi; 6) kad notecējis pilnvarojuma laiks.

Bet tas, vai pilnvara paliks spēkā un vai to varēs izmantot, ja personai tiks ierobežota rīcībspēja un tiks nodibināta aizgādnība, būs atkarīgs no tā, kādā apjomā tiesa lems par rīcībspējas ierobežošanu (piemēram, personai var ierobežot rīcībspēju  komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšanai) un kāds būs aizgādņa pilnvaru apjoms.

Papildus informēju, ka arī bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē.

Proti, saskaņā ar Bāriņtiesas likuma 41. panta otro daļu bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos, ievērojot tiesas spriedumā noteikto:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt aizgādnībā esošajai personai piekritušo mantojumu;

2) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 14 000 eiro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 eiro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu aizgādnībā esošajai personai;

6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar aizgādnībā esošajai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;

7) pārbauda, vai aizgādnis noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli un gribu un pārvalda mantu atbilstoši šīs personas interesēm un normatīvo aktu prasībām.