Darba likuma 58. panta trešā daļa nosaka darba devējam tiesības uz noteiktu laiku nepielaist darbinieku pie darba pienākumu pildīšanas, izdodot rīkojumu par atstādināšanu no darba. Ja atstādināšanas iemesls ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas pret Covid-19 sertifikāta neesamība, tad saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.³ panta ceturto daļu, “ja pēc maksimālā atstādināšanas laika darbinieka vainas dēļ, kura ilgst vairāk par trim mēnešiem, darbinieks (amatpersona) bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam ir tiesības nekavējoties izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības ar viņu, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, – viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā”.

Citiem vārdiem sakot, jūsu darba devējs ievēro normatīvajos aktos neteikto kārtību darba tiesisko attiecību organizēšanā. Pastāv pamats domāt, ka darba devējs arī ir ieinteresēts darba tiesiskās attiecības ar jums saglabāt, dodot laiku pārdomāt un veikt nepieciešamās darbības, lai rīkojums par atstādināšanu tiktu atcelts.

Taču, ja esat izlēmusi darba attiecības izbeigt, jums ir tiesības tostarp atstādināšanas laikā iesniegt darba devējam uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. pantu.

Tāpat darba attiecību izbeigšanu uz pušu vienošanās pamata (Darba likuma 114. pants) esat tiesīga prasīt jūs pati, darot to rakstveidā.

Der zināt, ka abi minētie darba attiecību izbeigšanas veidi darba devējam neuzliek pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu.