Arodslimības ir slimības, kas cilvēkam radušās darba apstākļu vai darba specifikas dēļ. Lai atzītu, ka cilvēkam ir arodslimība, jābūt kopsakarībai starp darbu, ko viņš strādājis vai strādā, un to, ar kādu slimību saslimis vai kādi veselības traucējumi radušies.

Arodslimības diagnoze tiek noteikta, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” nosacījumus: 1. pielikumā ir atrodams slimību saraksts, kas var tikt atzītas par arodslimībām.

Arodslimības diagnozi nosaka šādā secībā:

• Ja personai konstatētas šo noteikumu 1. pielikumā minētās slimības vai to pazīmes un viņa tiek vai tikusi pakļauta kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, persona var prasīt ģimenes ārstam, pie kura viņa ir reģistrēta, veikt izmeklējumus un noteikt, vai konstatētā slimība ir arodslimība.
• Ja, izmeklējot personu, ģimenes ārsts konstatē veselības traucējumus, kurus, iespējams, izraisījuši kaitīgie darba vides faktori, diagnozes precizēšanai personu nosūta pie arodslimību ārsta.
• Arodslimību ārsts izmeklē personu, izvērtē tās veselības stāvokli, darba anamnēzi un, ja nepieciešams, nosūta personu uz papildu konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem.
• Ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, viņš personu nosūta konsultācijai uz ārstu komisiju arodslimībās (piemēram, uz VSIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu komisiju arodslimībās).

Nosūtījumam pievieno veikto izmeklējumu rezultātus un izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām. Iesniedzot ārstu komisijā dokumentus, persona pievieno arī darba stāžu apliecinošus dokumentus (darba līguma kopijas vai citu darba devēja izsniegtu apliecinājumu). Ja šādi dokumenti nav pieejami, persona pievieno paskaidrojumu, norādot pie attiecīgā darba devēja nostrādāto laiku, veicamos darba pienākumus, kaitīgos darba vides faktorus un darba apstākļus.

Komisijas sastāvā ir divi arodslimību ārsti vai arodslimību ārsts un vecākais darba aizsardzības speciālists ar medicīnisko izglītību, neirologs un citi speciālisti, ja nepieciešams. Komisijas priekšsēdētājs ir arodslimību ārsts. Tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā ir arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts darba inspekcijas pārstāvim.

Ārstu komisija, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vietas higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, divu mēnešu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu, vai attiecīgā slimība ir arodslimība, izsniedz personai atzinumu un nosūta dokumentus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai un Valsts darba inspekcijai.

Ja ir noteikta arodslimība, paredzētās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai , arodslimnieks iesniedz ārstu komisijas vai centra ārstu komisijas un ekspertīzes komisijas izsniegtos dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Atkarībā no noteiktā darbspēju zaudējuma VSAA ir pieejami šādi atbalsti:

• slimības pabalsts (apmaksa par darbnespējas lapu);
• atlīdzība par darbspēju zaudējumu;
• atlīdzība par papildu izdevumiem.

Gan slimības pabalsta, gan atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs ir atkarīgs no personas 12 mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (atskaitot atpakaļ divus mēnešus kopš brīža, kad konstatēta arodslimība).

Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas līdz darbspēju atgūšanai, ievērojot maksimālo slimības pabalsta izmaksas laiku.

Atlīdzība par darbspēju zaudējumu

Šo atlīdzību var saņemt arī tad, ja cilvēks strādā. To piešķir, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija atzinusi, ka arodslimības dēļ cilvēks ir daļēji (vismaz 25%) vai pilnībā zaudējis darbspēju. Ņemot vērā darbspējas zuduma procentus, atlīdzību aprēķina 35–80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Ikmēneša atlīdzība atkarībā no darbspēju zuduma

Atlīdzība par papildu izdevumiem

To arodslimnieki var saņemt neatkarīgi no darbspēju zaudējuma procenta. Atlīdzība paredzēta arodslimības ārstēšanas izdevumu segšanai – rehabilitācijai, medikamentiem utt. Vispirms  par visu arodslimības ārstēšanai vajadzīgo samaksu veic pats arodslimieks, bet pēc tam apmaksai VSAA iesniedz čekus un ārstējošā ārsta izziņas.

Apdrošināšanas atlīdzības par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem kopējā summa nedrīkst pārsniegt 25 valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā, kad konstatēta arodslimība.

Ievērojot iepriekšminēto, lēmumu, kad veikt darba attiecību maiņu, jāpieņem jums pašam.  Darba devējam nav saistību pret darbinieku, kas, pie viņa strādājot, saslimis ar arodslimību.  Darba devēja veikto nodokļu nomaksā ir ietverta  arodslimību apdrošināšana, kuru iestāšanās brīdī valsts maksā kā  atlīdzību arodslimniekam.