Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā, ir paredzēts – ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, jaunajam dzīvojamo telpu  īpašniekam ar iepriekšējo īzīrētāju noslēgtais īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja tas nav nostiprināts zemesgrāmatā un jaunais īpašnieks nevēlas noslēgt ar īrnieku jaunu līgumu, tad īres līgums izbeidzas līdz ar jaunā dzīvojamo telpu ieguvēja īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kā arī īrniekam dzīvojamā telpa ir jāatbrīvo divu mēnešu laikā (skatīt 28. pantu).

Savukārt, ja īres līgums ir noslēgts agrāk par Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanos (līdz 2021. gada 30. aprīlim) un nav ierakstīts zemesgāmatā un dzīvojamajai telpai mainās īpašnieks, tad dzīvojamās telpas īpašuma tiesību ieguvējam šis īres līgums ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim.

Attiecīgais īres līgums ir ierakstāms zemesgrāmatā, bet, ja īrnieks un izīrētājs un ieguvējs nevar vienoties, tad prasība par dzīvojamās telpas īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā ir ceļama līdz 2026. gada 31. decembrim.

Ja ir celta šāda prasība, tad dzīvojamās telpas īres līgums jaunajam dzīvojamo telpu īpašniekam ir saistošs līdz šā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai, līdz līgumā noteiktajam termiņam vai līdz tiesas nolēmumā noteiktajam līguma termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2036. gada 31. decembrim (skatīt Pārejas noteikumu 2. un 3. punktu).

Ņemot vērā, ka Dzīvojamo telpu īres līgums neparedz beztermiņa īres līgumus, arī iepriekš noslēgtu īres līgumu darbība tiek aprobežota ar termiņu.

Vēlos gan norādīt, ka jūsu aprakstītajā situācijā ir problemātisks apstāklis minētā Dzīvojamo telpu īres likuma regulējuma piemērošanai, proti, tas, ka īres līgums ir bezatlīdzības līgums.

Saskaņā ar Civillikuma 2112. pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puses piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu.

Tas nozīmē – ja nav noteikta īres maksa, tad tās nav īres attiecības, bet dzīvojamo telpu patapinājums (lietošanas aizdevums bez atlīdzības ar nosacījumu atdot to pašu lietu).

Tas savukārt nozīmē to, ka tā ir saistību tiesība, kas rada tiesiskās attiecības tikai starp patapinātāju un patapinājuma ņēmēju.

Civillikumā nav iekļautas normas, kas noteiktu īpašu patapinājuma ņēmēja aizsardzību gadījumā, ja mainās patapinātās lietas īpašnieks (atšķirībā no Dzīvojamo telpu īres likuma). Bet Augstākas tiesas Senāts ir norādījis (skatīt lietu Nr. SKC-2456/2012), ka patapinājums kā saistību tiesība nenodrošina patapinājuma ņēmējam tiesisku varu pār lietu, bet tikai piešķir prasījuma tiesības pret patapinātāju par lietas nodošanu bezatlīdzības lietošanā. Patapinātājam likumā ir paredzēta tiesība jebkurā laikā izbeigt beztermiņa līgumu, lietu atprasot (Civillikuma 1951. pants), kā arī patapinājums kā saistību tiesība nav nostiprināma zemesgrāmatā, jo tā nerada kādas tiesiskas sekas attiecībā uz nekustamo īpašumu, tostarp neiegūst saistošu spēku attiecībā pret trešajām personām. Vispārējā gadījumā patapinājuma ņēmējam nav tiesību aizturēt patapināto lietu (Civillikuma 1964. pants).

Ņemot vērā iepriekš minēto, varētu secināt, ka jaunajam dzīvojamo telpu īpašniekam ir tiesības prasīt “īrniekam” atbrīvot īpašumu (jaunais īpašnieks, protams, nedrīkst veikt nekādas nelikumīgas darbības).

Papildus informēju, ka noteiktās lietu kategorijās valsts nodrošina juridiskās palīdzības sniegšanu personām, kas atbilst palīdzības sniegšanas kritērijiem (piemēram, trūcīgās personas statuss). Šeit ir pieejama informācija par valsts nodrošināto juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām, ja tāda ir nepieciešama.