Bezdarbnieka pabalsta izmaksas maksimālais ilgums ir astoņi mēneši, nevis deviņi mēneši.

Bezdarba periods un pabalsta saņemšanas periods ietekmē pensijas apmēru. Kādā veidā un cik lielā mērā, tas atkarīgs no tā, ar ko salīdzina – vai ar situāciju, kad cilvēks strādā, vai ar situāciju, kad saņem bezdarbnieka pabalstu, vai ar situāciju, kad kādu laiku nestrādā.

Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā cilvēks ir sociāli apdrošināts, bet tikai pensijai. Obligātās iemaksas par bezdarbnieku veic valsts. Iemaksu objekts, no kura tiek veiktas obligātās iemaksas (20%), ir bezdarbnieka pabalsts. Šīs iemaksas tiek novirzītas pensiju kapitālam.

Darba ņēmējs ir apdrošināts visiem gadījumiem, arī pensijai. Iemaksām pensijai tiek novirzīti 20% no bruto algas.

Abās situācijās veidojas pensijas stāžs. Taču pensijas kapitāls vairāk papildināsies no algas.

2022. gadā tiesības uz valsts vecuma pensiju ir cilvēkiem, kuri sasnieguši 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

2022. gadā priekšlaicīgi divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas var pensionēties cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Vairākām iedzīvotāju grupām ir tiesības pensionēties piecus gadus ātrāk.

Izmantojot tiesības pensionēties ātrāk, jāzina, ka būs arī mazāks pensijas kapitāls, no kura aprēķina vecuma pensiju.

Pensija tiek piešķirta uz mūžu, tāpēc par visiem nosacījumiem, kas var ietekmēt pensijas apmēru, individuālā situācijā ir jākonsultējas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.