Ja jūsu kopējā bērna dzimšanas apliecībā ir ieraksts par bērna (persona, kas nav sasniegusi pilngadību) tēvu, kas šajā gadījumā, iespējams, ir civilvīrs, pie kura nekustamajā īpašumā arī šobrīd dzīvojat, ņemot vērā Civillikuma 177. pantu, līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Atbilstoši Civillikuma 178. panta otrajai daļai, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Juridiski mēģinot šo jautājumu atrisināt, var piedāvāt civilvīram noslēgt ar jums īres līgumu līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Ar īres līguma pastāvēšanu jums būtu tiesisks pamats atrasties nekustamajā īpašumā.

Ja īres attiecības bērna tēvs neizvēlēsies, diemžēl nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības izlikt jūs ar bērnu no nekustamā īpašuma, tai pašā laikā bērna tēvam ir pienākums uzturēt un apgādāt savu bērnu un noteikt viņam dzīvesvietu, kas var arī nebūt nekustamais īpašums, kur šobrīd dzīvojat.

Par bērna dzīvesvietas noteikšanu un saskarsmes tiesībām bērna vecākam ir tiesības celt prasību tiesā.

Bērna tēvs var noteikt bērnam dzīvesvietu, piemēram, pie vecvecākiem, un piedalīties bērna aprūpē, līdz ar to bērna tēvs savus pienākumus, kas izriet no Civillikuma normām, būs izpildījis.

Šādas situācijas dzīvē nav patīkamas, tāpēc pēc palīdzības bērna māte noteikti var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, krīzes centrā vai iesniegt iesniegumu par radušos situāciju pašvaldības bāriņtiesā.