Jautājumā nav norādīts konteksts, turklāt termins nav atbilstošs. Bet situācijas, kas skar bērnu un vecāku attiecības, var būt saistītas gan ar tiesībām, gan arī ar pienākumiem. Tāpēc īsumā par dažām.

Aizbildnību nodibina pār nepilngadīgajiem. Aizbildnis ir persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību.

Aizgādnība ir likumā noteikta forma tādas personas tiesību aizsardzībai un pienākumu realizēšanai, kuras rīcības spējas ir ierobežotas, kā arī mantas, kas palikusi bez pārvaldītāja aizsardzībai un saglabāšanai.  

Aizgādnis – persona, kura iecelta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu aizgādnībā esošās personas, promesošas vai pazudušas personas mantas, un mantojuma tiesību un interešu aizsardzību.

Aizgādnību nodibina:

• pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
• pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem steidzamos gadījumos bez rīcībspējas ierobežošanas u.c.gadījumos.

Personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma, ja:

• tas steidzami nepieciešams personas interesēs;
• traucējumi ir pārejoši;
• persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu.
• Tiesa pagaidu aizgādnību nodibina uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

Bāriņtiesa ieceļ aizgādni:

• personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
• personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību u.c. gadījumos.

Apgādnieks ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 188. panta pirmo daļu pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka pašvaldības pakalpojuma saņēmēja, klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī personas apgādniekiem, viņi iesniedz informāciju par ienākumiem pašvaldības sociālajam dienestam, kas lemj par pakalpojuma piešķiršanu.