Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izveidojusies situācija tāda, ka mantojot 2010.gadā īpašumu, mērnieks, kad pārtaisīja invenerizācijas lietu uz īpašumu, man nepateica, ka robežlīnija, kas iet caur maniem pazemes pagrabiem (tie ir legāli), sadalās pagrabi uz pusēm - kaimiņam un man. Kaut no 2006.g līdz 2011.gadam kaimiņa zeme bija pašvaldības īpašums un man neviens nebija informējis, ka tāds apgrūtinājums ir! Ja es zinātu es būtu nopirkusi no pašvaldības to zemes pleķi, cik tālu vajag pagrabiem. Vai mērniekam vajadzēja mani informēt par šādu apgrūtinājumu vai pašvaldības būvvaldei, kura primāri bija lietas kursā un kura pārdeva manu pagraba daļu, kas nebija viņu?
Zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteikts, ka pašvaldības kompetencē ietilpst zemes vienību izveidošana un nodošana kādas personas lietošanā. Plānojot zemes vienības, pašvaldībai galvenokārt jāvadās no zemes izmantošanas iespējām, t.sk. ēku un būvju īpašnieku iespējām izmantot zemi ēku un būvju uzturēšanai. Par attiecīgajām darbībām pašvaldība pieņem lēmumu, un tā neatņemama sastāvdaļa ir lēmuma grafiskais pielikums ar attēlotām veidojamās zemes vienības robežām.
Pašvaldības lēmums un tā grafiskais pielikums ir tiesiskā pamatojuma dokumenti, uz kuriem balstoties mērnieks veic zemes robežu uzmērīšanu. Tātad mērnieks uzmēra tādas robežas, kādas piešķirtas saskaņā ar minēto dokumentu. Mērniekam nav uzdevuma informēt īpašnieku par ārpus piešķirto zemes vienības robežām esošām ēkām. Tādējādi vērst kritiku vai nolaidību mērniekam nav iemesla.
Ministru kabineta noteikumi Nr.48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” noteic, ka apbūves plāna sastādīšanai iegūst informāciju par visu zemes vienībā esošo ēku savstarpējo izvietojumu, izmantojot kadastra kartē, topogrāfiskajā plānā vai ortofotokartē fiksēto informāciju, kā arī vismaz vienu no šiem dokumentiem – zemes robežu plānu; projekta dokumentācijā esošos plānus; iepriekš sagatavotos kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) grafiskos dokumentus – un uzmēra zemes vienībā esošo virszemes ēku ārējās kontūras pa perimetru un attālumus starp ēkām, kā arī vismaz vienas ēkas attālumu no zemes vienības robežas vai tuvākā pastāvīgā apvidus objekta, ja tas tehniski ir iespējams. Ja kadastrāli uzmērāmā ēka atrodas uz vairākām zemes vienībām, visu zemes vienību robežās nosaka visu ēku savstarpējo izvietojumu.
Jāatgādina arī, ka zemes īpašnieks paraksta sagatavoto zemes robežu plānu un situācijas plānu, apliecinot, ka ir informēts par veiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un to rezultātiem. Tādējādi atbildība pievērst uzmanību par zemes robežu plānā un situācijas plānā attēlotajām būvēm ir īpašniekam.
Lai neveidotos situācija, ka paraksta saskaņojums ir dots, īsti neapzinoties konkrēto situāciju, jāatceras, ka īpašniekam vienmēr ir tiesības vērsties ar jautājumiem un saņemt atbildes pirms paraksta saskaņojuma.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
