Visticamāk, sūtījumus jums piegādās ierakstītā pasta sūtījumā vai izsniegs kurjers pret parakstu. Piegādes brīdī saņēmējam var lūgt samaksāt par jau piegādāto sūtījumu, tomēr saņēmējs ir tiesīgs gan iepazīties ar sūtījuma saturu, gan atteikties maksāt un nepieņemt sūtījumu. Pušu līdztiesības princips civiltiesībās noteic, ka jums ir tiesības izvēlēties, ar kuru personu un ar kādiem nosacījumiem iesaistīties tiesiskā darījumā, ja māc šaubas par pārdevēja godprātību, tad jums ir tiesības šo sūtījumu nepieņemt.

Tāpat kā gadījumā, ja nepieņemat sūtījumu, arī samaksāšana par atsūtīto sūtījumu pati par sevi nerada ilgstošas saistības, jo samaksāšana un sūtījuma pieņemšana nav uzskatāma par abonementa vai līguma par citu pasūtījumu piegādi noslēgšanu.

Lai noslēgtu tiesisku darījumu, saskaņā ar kuru jums pēc pirmā sūtījuma saņemšanas nodrošinās preces piegādi, ir nepieciešams izteikt piedāvājumu noslēgt līgumu (oferte) un otrai pusei ir nepieciešams pieņemt piedāvājumu (akcepts). Publisks piedāvājums, piemēram, sludinājums, vai anonīms zvans nezināmam adresātam, nevar tikt uzskatīts par tādu piedāvājumu, uz kuru atbildot apstiprinoši tiek noslēgts tiesisks darījums. Lai noslēgtu darījumu pēc anonīma zvana saņemšanas, darījuma pusēm vispārējā gadījumā ir jāzina, ar ko tās slēdz darījumu, un ir jābūt saprotamiem darījuma nosacījumiem (vismaz iespējai iepazīties ar tiem).

Visticamāk, saistības varētu rasties tieši pēc tam, kad it kā centīsieties sazināties, lai atteiktos no turpmāko sūtījumu saņemšanas. Neredzot šos dokumentus, grūti spriest par to, kādā veidā tas varētu tikt izdarīts, tomēr pastāv dažādas iespējas. Jāņem vērā, ka pārdevējs var veikt vēl kādas darbības, kuras nav aprakstītas jautājumā bet ir būtiski juridiski apstākļi, kas būtu jāņem vērā, sniedzot atbildi. To nav iespējams paredzēt un ietvert atbildē, piemēram, veicot piegādi, piegādātājs var izsniegt sūtījumu pret parakstu līgumā, nevis pret parakstu par sūtījuma saņemšanu.

Visvairāk praksē lietotie veidi, ar kuriem patērētāji jau ilgstoši ir tikuši nostādīti neizdevīgā situācijā, ir skaidri uzskaitīti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. pantā, kurā norādīti netaisnīgi līguma noteikumi. Netaisnīgu līgumu noteikumu regulējumā ir ietverts aizliegums slēgt ar patērētājiem tādus līgumus, kuru noteikumus patērētājs nevar ietekmēt un kuri (atbildē ietvertais nav pilnīgs uzskaitījums, skatīt normatīvo aktu):

• paredz preces vai pakalpojuma cenas noteikšanu piegādes brīdī vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam palielināt cenu un nedod patērētājam tiesības atcelt līgumu, ja galīgā cena ir pārmērīgi augsta salīdzinājumā ar cenu, par kuru līgumslēdzējas puses vienojās, slēdzot līgumu;
• paredz automātiski pagarināt noteikta termiņa līgumu, ja patērētājs neinformē par līguma nepagarināšanu, un nosaka patērētāja pienākumu sniegt šo informāciju nepamatoti agri pirms līguma termiņa beigām;
• padara patērētājam saistošu tādu līguma noteikumu, ar kuru patērētājam nav bijusi reāla iespēja iepazīties pirms līguma noslēgšanas;
• paredz ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam tiesības vienpusēji noteikt, vai piegādātās preces vai pakalpojumi atbilst līguma noteikumiem;

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta 3. daļas 16. punktā ir ietverts iepriekš citētais aizliegums līgumā ietvert tādus noteikumus, ar kuriem patērētājam nav bijusi reāla iespēja iepazīties pirms līguma noslēgšanas. Likuma 6. panta 8. daļā noteikts, ka šis aizliegums attiecināms arī uz tādiem gadījumiem, kad patērētājam nav atļauts iepazīties ar visiem līguma noteikumiem. Līdz ar to, pat ja jūs jau būtu noslēdzis līgumu, šā līguma noteikumi nebūtu spēkā, jo jums nebija iespējas ar tiem iepazīties.

Tomēr nepieciešams pievērst uzmanību: ja kāds no jums mēģina tiesas ceļā nepamatoti piedzīt parādu, jums ir pienākums sniegt paskaidrojumus un izteikt iebildumus, kuros skaidri tiek norādīts, kāpēc prasība ir nepamatota.