Maksātnespējas likuma 5. panta pirmā daļa paredz, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesisku pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. 

Maksātnespējas process ir brīvprātīgs instruments savu saistību dzēšanai, līdz ar to personai ir jārēķinās, ka tai būs ne tikai jāpilda Maksātnespējas likumā ietvertie nosacījumi, lai maksātnespējas procesu pabeigtu veiksmīgi, proti, lai atbrīvots no neizpildītajām saistībām un atjaunotu maksātspēju, bet arī jāapzinās un jāņem vērā iespējamās sekas – riski un ierobežojumi, ar kurām var nākties saskarties pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5. panta otro daļu maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Informācija par maksātnespējas procesa norisi tiek atspoguļota Uzņēmumu reģistra vestajā Maksātnespējas reģistrā. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība. 

To, kādas ziņas par maksātnespējas procesa lietu ieraksta Maksātnespējas reģistrā, nosaka Maksātnespējas likuma 132. panta pirmā daļa. Reģistrā ieraksta parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, datumu, kad pasludināts un izbeigts maksātnespējas process, u. c. ziņas par maksātnespējas procesu. 

Jārāda, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 132. panta trešo daļu šā panta pirmajā daļā minētās ziņas publisko Maksātnespējas reģistrā maksātnespējas procesa laikā, kā arī vienu gadu pēc ieraksta par maksātnespējas procesa izbeigšanu izdarīšanas dienas. Tātad pēc veiksmīgas maksātnespējas procesa pabeigšanas informācija par attiecīgo maksātnespējas procesu vēl vienu gadu ir publiski pieejama Maksātnespējas reģistrā. 

Vienlaikus norādāms, ka normatīvie akti, tostarp Maksātnespējas likums, neregulē t. s. ”melno sarakstu”, kā arī nenoteic, vai un cik ilgu laiku pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas personai ekonomiskajā apritē varētu tikt ierobežota kādu pakalpojumu saņemšana. Minēto jautājumu izvērtēšana ir tikai un vienīgi pakalpojuma sniedzēju kompetencē. Pakalpojuma sniedzējiem ir tiesības noteikt savu potenciālo pakalpojumu saņēmēju izvērtēšanas politiku, tostarp, lai izvērtētu, vai un cik ilgu laiku pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas maksātnespējas procesa fakts ir uzskatāms kā papildu risks vai ierobežojums pakalpojumu saņemšanai.