Bērna māte var vienpersoniski lemt par dažādiem bērna dzīvē svarīgiem jautājumiem (ievērojot bērna intereses), ja ir noteikta viņas atsevišķa aizgādība par bērnu.

Civillikuma 178.¹ panta pirmā daļa nosaka, ka tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi.

Ja ir noteikta mātes atsevišķa aizgādība, tad viņa ir tiesīga, piemēram, izvēlēties konkrētu izglītības iestādi, kuru bērns apmeklēs, noteikt bērna dzīvesvietu (Latvijā vai ārzemēs) utt. Vienlaikus bērna mātei ir jāņem vērā, ka bērnam ir tiesības, bet otram vecākam ir tiesības un arī pienākums uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu (saskarsmes tiesība). Līdz ar to, nosakot bērna dzīvesvietu ārzemēs, ir jānodrošina bērna komunikācija ar otru vecāku, piemēram, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, viesojoties Latvijā skolas brīvlaikos utt.

Atsevišķa aizgādība nozīmē, kā tas jau iepriekš tika skaidrots LV portālā (šeit), ka ir palielināts tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjoms attiecībā pret bērnu. Ar informāciju, kā to nodibināt, var iepazīties LV portālā iepriekš publicētajā atbildē. Savukārt aizgādības tiesību pārtraukšanai jābūt būtiskam iemeslam vai iemesliem, piemēram, vecāka vainas dēļ bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos. Par aizgādības tiesību pārtraukšanas vai atņemšanas iemeslu nevar būt personas sodīšana vai atriebšanās utt.

Normatīvajos aktos ir noteikti konkrēti kritēriji, kad bērna vecākam tiek pārtrauktas aizgādības tiesības. Civillikuma 203. panta pirmā daļa nosaka, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:

1. ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
2. bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
3. vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
4. vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
5. konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu, vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Civillikuma 203. panta trešā daļa nosaka, ka aizgādības tiesības vecākam var tikt pārtrauktas arī gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja otram vecākam nepastāv šķēršļi īstenot bērna aprūpi. Šā panta ceturtajā daļā noteikts, ka pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv šā panta pirmajā vai trešajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.

Tātad, ja vecākam tiek pārtrauktas tiesības, savukārt viņš novērš bērna aprūpē iepriekš pieļautos trūkumus, ir labojies, aizgādības tiesības viņam atjauno. Gadījumā, ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai.

Ja vecākam ir pārtrauktas aizgādības tiesības, tas neatbrīvo viņu no pienākuma uzturēt savu bērnu (maksāt uzturlīdzekļus).