Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Radās šāda situācija. Divas nedēļas bērns ir slims un neapmeklē bērnudārzu. Kaimiņiene pie mums ieradās ar nepatiku, ka bērni trokšņo. Viņa teica, ka izsauks policiju un apzināti melos, ka es situ bērnus, lai aizbildnības iestādes viņus aizvestu. Tad ieradās policija, pārbaudīja dzīvokli un aizgāja. Pirms tam, kad bērns bija slims un atkal negāja bērnudārzā, bija arī anonīma vēstule, ka viņa vērsīsies aizbildnības dienestā, – vēstules fotogrāfija tika saglabāta. Tad vīrs speciāli piezvanīja aizbildnības dienestam un uzzināja, kā šādā situācijā reaģēt, bet tad nebija apmelošanas draudu. Vai ir iespējams policijai uzrakstīt iesniegumu par goda un cieņas aizskaršanas draudiem, pamatojoties uz iepriekš minēto? Pastāvīgās dažādu dienestu vizītes, ar kurām viņa draudēja, nav īpaši patīkamas. Galu galā es viena rūpējos par bērniem, kamēr vīrs ir komandējumā. Liels paldies, par jebkādu palīdzību!
Goda un cieņas aizskāruma jēdziens ir definēts gan Civillikumā, gan Krimināllikumā.
Civillikuma 2352.1 pants nosaka, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.
Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, ja tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presei arī ir jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.
Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Savukārt Krimināllikuma 157. pants nosaka, ka par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.
Pirmšķietami secināms, ka Jūsu gadījumā aizskārums varētu būt civiltiesiska rakstura. Lietā arī jāņem vērā, ka kaimiņu neapmierinātība iespējami ir saistīta ar pieļaujamā trokšņa līmeņa pārsniegšanu, ko radījuši Jūsu bērni.
Pieļaujamā trokšņa līmeni dzīvojamās telpās nosaka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2. pielikums.
Tādējādi morālā aizskāruma strīda risināšana ir iespējama civiltiesiskā kārtībā – tiesā.
Ceļot prasību tiesā, Jums jāņem vērā tiesu prakse “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
