Labdien! Esmu vecākais eksperts (amatpersona, pildu obligātās ikgadējās deklarācijas) ministrijā. Mūsu departamentā ir tukšas amata vietas, kuras dažādu iemeslu pēc netiek aizpildītas vai nevar aizpildīt, jo konkursi beidzas bez rezultātiem. Tas, protams, nesamazina departamenta veicamo darba apjomu. Lai izpildītu visus uzdotos darbus, vadība trūkstošo amatu vietu darba pienākumus liek darīt citiem darbiniekiem, kuru amatu aprakstos šie darbi nav paredzēti. Darbinieki par šiem papildu darbiem saņem 30% piemaksu, lai principā veiktu 1,5–2 cilvēku darbu. Šajā brīdī rodas problēma – kā izdarīt gan savus darbus atbilstoši amata aprakstam, gan uzliktos papildu darbus, kam normālos apstākļos ir atsevišķs darbinieks, kas tos veic? Praksē tas nozīmē, ka cilvēki ir spiesti strādāt vairāk nekā noteiktās 40 darba stundas nedēļā, jo citādi izdarīt visu 40 stundās fiziski nav iespējams. Darbinieki ir spiesti strādāt līdz sešiem, septiņiem vakarā vai arī nedēļas nogalē. Tādā veidā praktiskā darba nedēļa pārtop jau par 50 stundām vai pat vairāk. Parasti no kolēģu un vadības puses ir neizpratne, ja kaut kas nav izdarīts noteiktajā termiņā, reizēm var saņemt arī pārmetumus, kādēļ tas nav izdarīts laikā. Argumentiem, ka fiziski nav iespējams paspēt izdarīt visus darbus, seko atbilde: tu taču saņem piemaksu 30% apmērā par papildu darbiem, attiecīgi arī strādā vairāk. Vai tas ir likumīgi? Vai darbavietā valsts pārvaldē vadība var pēc būtības likt man strādāt 50 darba stundas nedēļā vai vairāk, jo es saņemu piemaksu par papildu darbu veikšanu sakarā ar vakanto amata vietu? Varu uzreiz piebilst, ka manā darbavietā par šo nekādas oficiālas virsstundas netiek rēķinātas un oficiāli visi strādā 40 stundas nedēļā no 8.30 līdz 17.00 (ieskaitot 30 minūšu pusdienlaiku). Lieki piebilst, ka šis nav vienreizējs gadījums, bet gan plašāka prakse, kura novērota ne tikai manā darbavietā, bet arī citā ministrijā, kurā agrāk strādāju.