E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31597
Lasīšanai: 3 minūtes

Vai ierobežojums darboties biedrībā vai politiskajā organizācijā ir samērīgs

J
jautā:
01. februārī, 2024
Jānis

Labdien! Uzsāku darbu publiskajā sektorā kā biznesa analītiķis iestādē, kuras pienākumos ietilpst uzraudzības funkciju veikšana. Neesmu amatpersona, karavīrs vai militārpersona, un iestāde nav militāra. Iepazīstoties ar iestādes ētikas kodeksu, es uzzināju, ka tas liedz darbiniekiem būt par biedriem jebkādās biedrībās, nodibinājumos un politiskajās partijās, lai nodrošinātu iestādes neitralitāti. Darba līgumā šādu aizliegumu nav, tāpat arī darba intervijā par šo aizliegumu netiku brīdināts. Zināju, ka karavīriem ir aizliegts būt partijās, bet domāju, ka citiem cilvēkiem tās ir Satversmē garantētas pamattiesības. Vai mani var sodīt par iestāšanos vai būšanu biedrībā, nodibinājumā vai politiskajā partijā? Vai ir kāds likums, kas ļauj privātajām/publiskajām iestādēm ar iekšējiem noteikumiem ierobežot šīs (vai citas ar likumu garantētas) darbinieku tiesības?

A
atbild:
15. februārī, 2024
Valsts kanceleja
Eva Bērze, Komunikācijas departamenta konsultante

Tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās ir vienas no Latvijas Republikas Satversmē garantētajām cilvēka pamattiesībām. Taču šīs pamattiesības var tikt ierobežotas, ievērojot Satversmē noteiktos principus, tostarp šādam ierobežojumam jābūt noteiktam ar ārēju normatīvu aktu.

Valsts kancelejas ieskatā tāds ierobežojums, kas liedz iestādes darbiniekam būt par biedru jebkādā biedrībā, nodibinājumā vai politiskajā partijā un ir noteikts iestādes ētikas kodeksā (iestādes iekšējos noteikumos), bet neizriet no ārējiem normatīvajiem aktiem, tostarp starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, nav pamatots un samērīgs.

Salīdzinājumam, piemēram, profesionālā dienesta karavīriem ir liegts apvienoties politiskajās partijās, taču vienlaikus ir atļauts būt par biedriem citās biedrībās vai nodibinājumos, kam nav politiska rakstura (Militārā dienesta likuma 10. panta otrā daļa un 15. panta pirmās daļas 1. punkts). Tāpat valsts amatpersonām ir noteikti dažādi amatu savienošanas ierobežojumi (likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”), taču arī tie pilnībā neierobežo personu tiesības darboties biedrībās, nodibinājumos un politiskajās partijās.

Darbiniekam atbilstoši Darba likumam par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu var izteikt piezīmi vai rājienu. Savukārt ierēdni par pieļautajiem disciplinārpārkāpumiem var sodīt atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam. Tāpat iestāde, lai izvērtētu attiecīgā nodarbinātā rīcību, var izveidot ētikas komisiju saskaņā ar iestādē paredzēto kārtību.

Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka Valsts kancelejas rīcībā nav pilnīgas informācijas par konkrētā gadījuma faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, aicinām konsultēties ar savas darbavietas personāla speciālistu, lai noskaidrotu noteiktā ierobežojuma pamatojumu un iespējamās tiesiskās sekas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 58 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas