Tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās ir vienas no Latvijas Republikas Satversmē garantētajām cilvēka pamattiesībām. Taču šīs pamattiesības var tikt ierobežotas, ievērojot Satversmē noteiktos principus, tostarp šādam ierobežojumam jābūt noteiktam ar ārēju normatīvu aktu.

Valsts kancelejas ieskatā tāds ierobežojums, kas liedz iestādes darbiniekam būt par biedru jebkādā biedrībā, nodibinājumā vai politiskajā partijā un ir noteikts iestādes ētikas kodeksā (iestādes iekšējos noteikumos), bet neizriet no ārējiem normatīvajiem aktiem, tostarp starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, nav pamatots un samērīgs.

Salīdzinājumam, piemēram, profesionālā dienesta karavīriem ir liegts apvienoties politiskajās partijās, taču vienlaikus ir atļauts būt par biedriem citās biedrībās vai nodibinājumos, kam nav politiska rakstura (Militārā dienesta likuma 10. panta otrā daļa un 15. panta pirmās daļas 1. punkts). Tāpat valsts amatpersonām ir noteikti dažādi amatu savienošanas ierobežojumi (likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”), taču arī tie pilnībā neierobežo personu tiesības darboties biedrībās, nodibinājumos un politiskajās partijās.

Darbiniekam atbilstoši Darba likumam par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu var izteikt piezīmi vai rājienu. Savukārt ierēdni par pieļautajiem disciplinārpārkāpumiem var sodīt atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam. Tāpat iestāde, lai izvērtētu attiecīgā nodarbinātā rīcību, var izveidot ētikas komisiju saskaņā ar iestādē paredzēto kārtību.

Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka Valsts kancelejas rīcībā nav pilnīgas informācijas par konkrētā gadījuma faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, aicinām konsultēties ar savas darbavietas personāla speciālistu, lai noskaidrotu noteiktā ierobežojuma pamatojumu un iespējamās tiesiskās sekas.