Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Parādnieks savas civillietas ietvaros var mēģināt realizēt savas tiesības, kas noteiktas Civilprocesa likuma 206. pantā un paredz, ka pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu. Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 206. panta otrajai un trešajai daļai pieteikumu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai, nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.

Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

Tāpat parādnieks var vērsties tieši pie kreditora vai kreditoriem (piedzinējiem) un mēģināt vienoties par pakāpenisku, labprātīgu parādu atmaksu. Tādā gadījumā kreditori nosūtīs tiesu izpildītājiem paziņojumu, un tiesu izpildītāji varēs atlikt piedziņas darbības saskaņā ar Civilprocesa likuma 559. panta noteikto kārtību.

Civilprocesa likums neparedz tiesas pienākumu visos gadījumos, kad ir iesniegts pieteikums par sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos, sadalīt termiņos sprieduma izpildi. Tāpēc liela nozīme ir juridiskajiem faktiem, piemēram, tam, cik motivēts ir pieteikums par šāda lēmuma pieņemšanu, jo nepamatota sprieduma izpildes sadalīšana termiņos var būtiski aizskart citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, piemēram, prasītāja tiesības saprātīgā termiņā saņemt sava prasījuma apmierināšanu, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Vienlaikus jānorāda, ka atbildētājam nav liegtas iespējas vienoties ar prasītāju par sev iespējami labvēlīgāku sprieduma izpildes kārtību arī bez tiesas starpniecības.

Iesniedzot pieteikumu par sprieduma izpildi, sadalīšanu termiņos, valsts nodeva nav jāmaksā, bet Civilprocesa likums paredz maksāt ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Ar valsts nodevas kalkulatoru var iepazīties šeit.