Krimināllikuma 253.¹ panta trešā daļa paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Krimināllikuma 253.¹ panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums atbilstoši Krimināllikuma 7. pantam klasificējams kā sevišķi smags noziegums (par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums).

Soda noteikšanas vispārīgie principi ir paredzēti Krimināllikuma 46. pantā, no kura izriet, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot Krimināllikuma vispārīgās daļas noteikumus. Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Nosakot brīvības atņemšanas sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta šā likuma sevišķajā daļā, personai nedrīkst piespriest mazāk kā:

1) pusi no attiecīgā panta sankcijā paredzētā minimālā soda par smaga nozieguma izdarīšanu;

2) divas trešdaļas no attiecīgā panta sankcijā paredzētā minimālā soda par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var noteikt vieglāka soda veidu, ja attiecīgais noziegums nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts organizētā grupā.

Vienlaikus Kriminālprocesa likuma 642. pants paredz soda samazināšanu izņēmuma gadījumos notiesātai personai, kas palīdzējusi atklāt noziegumu.

Ja notiesātais palīdzējis atklāt noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tās tiesas tiesnesis, ar kuras spriedumu viņš ir notiesāts, pēc ģenerālprokurora iesnieguma var šim notiesātajam samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60. pantam. Ja iesniegums tiek izskatīts mutvārdu procesā, to izskata slēgtā tiesas sēdē.

Tātad vieglāka soda noteikšana ir iespējama, tomēr katrā konkrētā gadījumā, piemērojot sodu, tiesa vai prokurors vērtēs izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību un citus atbildību ietekmējošos apstākļus, lai panāktu pēc iespējas taisnīgāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu.