Pagājušajā rudenī Labklājības ministrija pirms kārtējās indeksācijas skaidroja, kā veidojas indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas: “To veido faktiskais patēriņa cenu indekss (vienkāršojot – inflācija) un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot, tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā tiek veiktas iemaksas visiem valstī strādājošajiem, kas veic sociālās apdrošināšanas maksājumus.

Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, šī gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. Šādi ir redzams, kādas izmaiņas notikušas beidzamajā gadā. Tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas.

Tomēr tajā klātesoša ir arī inflācijas ietekme. Bet, lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz. Lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.”

Atšķirīgi indeksi tiek noteikti vecuma pensijām, lai vairāk atbalstītu pensionārus, kuriem ir lielāks apdrošināšanas stāžs.

Likuma “Par valsts pensijām” 26. pantā (Valsts pensijas pārskatīšana) paredzēts:

Valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem eiro), pārskata reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem (iemaksu algas indekss).

Ministru kabinets nosaka valsts pensijas pārskatīšanā piemērojamā faktiskā patēriņa cenu indeksa un iemaksu algas indeksa noteikšanas kārtību, kā arī valsts pensijas pārskatīšanas kārtību.

Vecuma pensiju pārskatīšanai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, par kuru ir piešķirta (pārrēķināta) pensija, piemēro nevis 50 procentus, bet gan šādus apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentus:

1) 60 procentus – ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos;

2) 70 procentus – ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;

3) 80 procentus – ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 398 “Noteikumi par valsts pensijas apmēra pārskatīšanu” nosaka kārtību, kādā aprēķina valsts pensiju pārskatīšanā piemērojamo faktiskā patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma daļu (iemaksu algas indekss), kā arī pensiju pārskatīšanas kārtību.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pensiju pārskatīšanai piemērojamo faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas indeksu aprēķina, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datiem.

Noteikumos ir formulas, kuras izmanto indeksu aprēķinā. Formulu paskaidrojumos ir norādīts, kādi dati  un par kādu laikposmu tie izmantoti.

Lai nodrošinātu pensiju pārskatīšanu, Centrālā statistikas pārvalde līdz kārtējā gada 10. augustam sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par faktisko patēriņa cenu indeksu šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajos laikposmos.

Savukārt vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz savā rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un to mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas. Tas ir noteikts likumā “Par valsts pensijām”.