E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24125
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Tieslietas
2
2

Valsts amatpersonas bezdarbība definēta Krimināllikumā

J
jautā:
04. septembrī, 2021
Olegs

Vai vairākkārtīga kriminālprocesa izmeklēšanas neattaisnota novilcināšana un uzraugošā prokurora doto norādījumu nepildīšana ir uzskatāma par bezdarbību Krimināllikuma 319. panta izpratnē?

A
atbild:
09. septembrī, 2021
Olga Lauva
juriste

Krimināllikuma 319. pants definē, kas ir uzskatāma par valsts amatpersonas bezdarbību, proti, par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums, vai par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, tostarp par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, vai par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja tās rezultātā iestājusies divu vai vairāku cilvēku nāve.

Lai kvalificētu bezdarbību valsts amatpersonas darbībā, nepieciešams konstatēt Krimināllikumā 319. pantā noteiktās kvalificējošās pazīmes, t. i., ar šādu darbību vai bezdarbību ir radīts būtisks kaitējums, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, izraisītas smagas sekas vai tās rezultātā iestājusies divu vai vairāku cilvēku nāve.

Krimināllikuma 319. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi raksturo šādas pazīmes: 1) valsts amatpersona pieļauj bezdarbību, tas ir, neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizdara; 2) darbības bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Būtiski konstatēt ne tikai bezdarbībai piemītošo objektīvo kritēriju, tas ir, ka valsts amatpersona nepilda tai uzlikto pienākumu, bet arī obligāto subjektīvo kritēriju, kas norāda uz to, ka personai bija iespēja šādas darbības veikt (sk. Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Krimināllietu departaments, “Tiesu prakse Krimināllietas pēc Krimināllikuma 317. panta otrās daļas, 318. panta otrās daļas un 319. panta otrās daļas”, Rīga, 2014., apkopojumu sagatavoja: LU Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, Dr. iur. V. Liholaja, 9.–10. lpp.).

No subjektīvās puses valsts amatpersonas bezdarbība raksturojama ar tiešu nodomu, jo valsts amatpersona apzinās, ka neizpilda tai ar īpašu uzdevumu uzliktos pienākumus vai neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai cita normatīva akta ir jāveic, un to apzināti pieļauj. Pret sekām – būtisku kaitējumu – iespējams abas vainas formas: gan nodoms, gan neuzmanība (sk. Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII–XXV nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 588. lpp.).

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (sk. Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.–27. lpp.).

Tātad valsts amatpersonas darbībās ir nepieciešams konstatēt nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 319. panta paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, lai valsts amatpersonas darbību varētu kvalificēt kā bezdarbību.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 100 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU