Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Manas ģimenes privātīpašumā (bez sētas) ar automašīnu iebrauca divi vīrieši. Īpašumā tajā brīdī bija mans civilvīrs, es un mūsu nepilngadīgā meita. Abi vīrieši uzsāka konfliktu ar manu civilvīru un izteica draudus (nodedzināt māju, fiziski izrēķināties utt.). Es uzsāku asu vārdu pārmaiņu ar bravūrīgāko vīrieti un pieprasīju viņiem doties prom, kā rezultātā vīrietis mani pagrūda un iesita ar delmu pa seju. No vīrieša sajutu spēcīgu alkohola smaku. Pēc notikušā es paziņoju uzbrucējam, ka zvanu policijai. Tad uzbrucējs ar otru vīrieti iekāpa mašīnā. Uzbrucējs iekāpa pie stūres. Es paspēju nofotografēt viņus mirkli pirms viņu iekāpšanas automašīnā. Es tajā brīdī atrados automašīnas aizmugurē apmēram 40 m attālumā no automašīnas uz šaura, piebraucamā ceļa pagalmā. Es nevēlējos, lai viņi aizbēg no notikuma vietas, un turpināju stāvēt uz ceļa turpat, kur fotografēšanas brīdī. Automašīna uzsāka atpakaļgaitā braukt ārā no pagalma pa ceļu, uz kura stāvēju es. Ar ātrumu apmēram 10–20km/h automašīna uzbrauca man virsū, neiedegās arī bremžu stopsignāli. Lai es nepakļūtu zem automašīnas riteņiem pēc sadursmes, mani aiz rokas malā pavilka civilvīrs, kurš bija apmēram metra attālumā no manis, kad notika sadursme. Automašīna neapstājās, izbrauca no pagalma un aizbrauca prom. Es zvanīju policijai. Pēc apmēram stundas ieradās inspektori un sastādīja divus dažādus aktus (par uzbrukumu un ceļu satiksmes negadījumu). Pēc tam devos uz slimnīcu, kur man konstatēja vieglus miesas bojājumus (sāpes plecā, gurnā un sānā). Ir pagājušas divas dienas, par uzbrukumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process pēc 116.1. daļas, bet par ceļu satiksmes negadījumu uzsākts administratīvais process (no plašsaziņas līdzekļiem iegūta informācija, policija man neko nav ziņojusi), kurā vadītājs ir minēts kā nenoskaidrota persona (es iesniegumā minēju abu uzbrucēju vārdus, norādīju policijai adreses un iespējamās atrašanās vietas). Kāpēc šos uzbrukumus, pēc tam uzbraukšanu ar auto un aizbēgšanu no notikuma vietas izskata atsevišķi? Ar kādiem likumiem, pantiem un uz kāda pamata es varētu saukt pie atbildības uzbrucējus, lai viņu rīcība tiktu vērtēta ar vainu pastiprinošiem apstākļiem un lietas tiktu skatītas kopā? Šobrīd, lasot lietas, ir sajūta, ka policija mēģina nošķirt abas lietas, lai varētu piemērot pantus, kas nāk par labu uzbrucējiem un paredz mazu sodu vai pat izvairīšanos no tā.
Policijas kompetencē ir ierosināt administratīvo pārkāpumu lietvedību, apvienot vairākas lietas vai sadalīt tās atsevišķos procesos. Procesa virzītājs var apvienot administratīvā pārkāpuma lietas vienā procesā, ja šāda apvienošana sekmē ātrāku un pareizāku administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu.
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – likums) 122. panta pirmajai daļai lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu nekavējoties paziņo pie atbildības saucamajai personai, ja tāda ir zināma (arī tās pārstāvim, ja pie atbildības saucamā persona ir nepilngadīga), un personai, kurai nodarīts kaitējums.
Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu (likuma 133. panta pirmā daļa).
Savukārt atbildību pastiprinošie apstākļi paredzēti likuma 21. pantā. Atbildību par administratīvo pārkāpumu var pastiprināt šādi apstākļi:
1) prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvarotas amatpersonas prasību to izbeigt;
2) pilngadīga persona pārkāpuma izdarīšanā iesaistījusi nepilngadīgo;
3) pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;
4) pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā;
5) pārkāpuma izdarīšanas motīvs ir naids pret tādām personas atšķirīgām iezīmēm kā rase, reliģiskā pārliecība, nacionālā piederība vai citas skaidri nosakāmas personas atšķirīgās iezīmes;
6) pārkāpumu izdarījusi personu grupa.
Atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus ņem vērā, nosakot sodu.
Cietušais administratīvā pārkāpuma lietā ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts zaudējums vai nemantisks kaitējums un par kuru amatpersona vai augstāka amatpersona pieņēmusi lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu (likuma 43. panta pirmā daļa).
Svarīgi ir zināt un izmantot cietušā tiesības un pienākumus (likuma 44. pants).
Cietušajam ir tiesības:
1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas;
2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;
3) lietot valodu, kurā viņš spēj sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja cietušais neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process;
4) neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība;
5) izteikt lūgumus;
6) iesniegt pierādījumus;
7) pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.
Tātad visas šīs iepriekšminētās tiesības jūs varat izmantot procesa ietvaros, ja administratīvajā pārkāpuma procesā jums ir noteikts cietušā statuss.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
