Uzņēmuma līguma juridiskās saistības (un no tā izrietošās sekas) aprakstītas Civillikuma ceturtajā daļā “Saistību tiesības” (2212.–2229. pants). Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darbarīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumam piemērojami noteikumi par darba līgumu (I apakšnodaļa), ciktāl tie nerunā pretim sekojošo pantu noteikumiem.

Kā tas izriet no jautājuma, pakalpojumu sniedzējs nav saimnieciskās darbības veicējs (nav reģistrēts VID kā saimnieciskās darbības veicējs), tādējādi saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punktā noteikto persona, ar kuru ir noslēgts uzņēmuma līgums, tiek uzskatīta par darba ņēmēju, ja šī persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs.

Līdz ar to ir slēdzams vai nu darba līgums, vai arī uzņēmuma līgums. Pakalpojumu līgumu šādā situācijā slēgt nebūs korekti.