Personas rīcībspēju var ierobežot, ja personai ir garīgi vai citi veselības traucējumi un tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Svarīgi, ka rīcībspēja ir ierobežojama, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt.

Atbilstoši Civillikuma 358.¹ panta pirmajai daļai rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā persona nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Rīcībspējas ierobežojuma apjomu nosaka tiesa. Līdz ar rīcībspējas ierobežošanu personai ir nodibināma aizgādnība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 264.¹ pantu pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīgu vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu tiesā var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors. Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina personas garīgos vai citus veselības traucējumus (piemēram, Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu, ja personai ir noteikta invaliditāte, medicīniskās iestādes atzinumus, ja personai, piemēram, ir nepieciešamas medicīniskās indikācijas, īpaša kopšana, rehabilitācija, pašvaldības Sociālā dienesta atzinumi par personas veselību u. tml).  

Civilprocesa likuma 267.¹ panta pirmā daļa noteic, ka pēc lietas dalībnieku lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par rīcībspējas ierobežošanu nodibina attiecīgajai personai pagaidu aizgādnību. Atbilstoši Civillikuma 364.² panta ceturtajai daļai tiesa, nodibinot pagaidu aizgādnību, nosaka aizgādņa pienākumu vest tikai noteiktas lietas. Noteiktu lietu vešana ir saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 355. panta pirmo daļu aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma par rīcībspējas ierobežošanu ieceļ bāriņtiesa, kurai jānoskaidro personas viedoklis par ieceļamo aizgādni, ja vien persona spēj to formulēt. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izraudzīto aizgādni, aizgādnībā nododamā laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem.

Tiesas process aizgādnības nodibināšanai ir atkarīgs no tiesas noslodzes.